Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka šonedēļ jābūt valdības lēmumam par IZM virzītajām izmaiņām.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) svarīgs būs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), kā arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis, kad jautājums tiks skatīts. Viņš sacīja, ka ir virkne jautājumu, kuros panākti kompromisi, taču par to, kāda būs gala redakcija, pirmdien gala vienošanās netika panākta.

Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka “Jaunā vienotība” (JV) ir skaidri paudusi nostāju, ka izmaiņas var īstenot, taču tās nedrīkst attiecināt uz jau sākušos mācību gadu.

JV esot gatava atbalstīt vairākas ieceres, piemēram, dabaszinību eksāmena ieviešanu, taču tikai no nākamā mācību gada. Tas ļautu pedagogiem un izglītības sistēmai savlaicīgi sagatavoties pārmaiņām.

Arī izmaiņas attiecībā uz vērtējumu labošanu, pēc JV domām, būtu ieviešamas pēc gada. Tāpat pēc JV domām jautājumiem par to, kādi eksāmeni nepieciešami un kādiem jābūt vērtēšanas nosacījumiem, nevajadzētu kļūt tikai par politisku diskusiju.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) pauda, ka otrdien Ministru kabinetā par iecerētajām izmaiņām paredzētas diskusijas. Tajās plānots uzklausīt nozares profesionāļus, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī koalīcijas partneru ministrus, pēc kā valdībai būs jāpieņem gala lēmums.

Indriksone norādīja, ka koalīcijas partijas vienojušās par daļu no jautājumiem. “Labā ziņa, ko es ļoti ceru [ka izdosies pieņemt], un par ko vairs nedzirdēju tik krasus iebildumus, izņemot no JV, ir par iespēju katram bērnam labot vismaz vienu summatīvo vērtējumu, varētu teikt – to lielo pārbaudes darbu, kas ietekmē gada atzīmi,” sacīja ministre, paužot cerību, ka skolēni jau šogad varēs labot savas atzīmes.

Kā vēstīts, grozījumi, kurus IZM nodeva saskaņošanai augusta sākumā, paredz izmaiņas gan vērtējuma uzlabošanas kārtībā, gan centralizēto eksāmenu vērtēšanas kārtībā. Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Piedāvājums izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, aicinot reformu vispirms izdiskutēt.

Mēneša laikā IZM savu piedāvājumu tika mainījusi. Sākotnēji tika rosināts atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, savukārt jaunākajā priekšlikumā paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 5%, ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles. Ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē, bet ar jaunieša skološanu vairs nebūtu jānodarbojas pamatskolai.

Lai gan jaunajai skolēnu vērtēšanas kārtībai bija jāstājas spēkā jau ar šo mācību gadu, valdība līdz šim vairākkārt jautājuma skatīšanu atlikusi.