Decembra beigās kāda iedzīvotāja sociālajos tīklos rakstīja, ka devusies uz Ziemeļu kapiem, lai svētkos iedegtu svecītes mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem.

Viņas uzmanību piesaistījusi maza baznīciņa, kura atgādinājusi mazu lukturīti. Portāls noskaidroja, ka baznīca apmeklētājiem ir atvērta no rudens.

Baznīcas uzraudze brīvprātīgā Larisa pastāsta, ka iedzīvotāji šeit nāk katru dienu.

“Pārsvarā iegriežas cilvēki no šī dzīvojamā rajona. Viņi patiešām priecājas, ka te ir baznīca, vieta, kur ienākt,”

saka sieviete.

Apmeklētāji ir dažādu konfesiju pārstāvji – gaidīts šeit ir katrs. Cilvēki teic, ka mazā, mājīgā baznīciņa iedod miera sajūtu.

Larisa ievērojusi, ka cilvēki nāk apkopt savu tuvinieku kapus katru dienu, daļa no ienācējiem ir tieši kapu kopēji.

“Diezgan daudzi nāca 25. decembrī, arī 1. janvārī bija cilvēki,” viņa pastāsta.

Larisa piebilst, ka šajā baznīciņā regulāri notiek īpaši aizlūgumi gan par mirušajiem, gan dzīvo ļaužu veselību.

“Dievkalpojumi notiek reizi mēnesī,”

saka mācītājs tēvs Aleksandrs.

Viņš ir gandarīts, ka izdevies atjaunot baznīcu, lai tā būtu atvērta apmeklētājiem, būtu vēl viena vieta, kur kalpot Dievam un cilvēkiem.

Vēstures ministendā, kas iekārtots pie viena no dievnama sienām, teikts, ka baznīca uzcelta un iesvētīta 1899. gadā, būvēta par ģenerālmajora Pētera Troicka līdzekļiem – viņš bija lūdzis uzcelt baznīcu uz savas sievas kapa.

P. Troickis pēc nāves 1903. gadā apglabāts līdzās sievai kriptā (pagrabs vai eja baznīcā, parasti izvietots zem altāra. To izmantoja arī kā kapenes baznīcai svarīgu cilvēku apglabāšanai zem baznīcas).

1903. gadā, pēc tam, kad iesvētīja Svētā Nikolaja Jūras katedrāli, Pētera baznīcu piešķīra tai.

Dievkalpojumi Pētera baznīcā notika līdz Otrajam pasaules karam, bet padomju gados to slēdza un ieeju aizmūrēja.

Ilgus gadus ticis uzskatīts, ka baznīcas ēka ir ģimenes kapenes.

Tā kā ēka nav bijusi nevienā reģistrā, tikai 2015. gadā izdevās atrast dokumentus un atklāt šī sarkanā ķieģeļu namiņa noslēpumu.

Baznīcas iekšiene bijusi stipri papostīta, pilna ar atkritumiem. Attīrot tos, grīdā atklāts, ka tajā bijis arī altāris. 

2019. gadā portāls rakstīja, ka pareizticīgo Svētā Pētera baznīcu atjaunoja Liepājas Jūras katedrāle ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību.

Tāpat remontdarbi nebūtu bijuši iespējami bez ziedojumiem un entuziastu atbalsta.

Liepājas Tūrisma informācijas birojs, kurš arī turpmāk interesentiem ieteiks apskatīt un apmeklēt šo atjaunoto objektu Ziemeļu kapos, sarunā ar portālu norādīja, ka turpmāk var uzskatīt, ka pareizticīgo Svētā Pētera baznīca ir mazākā baznīca Liepājā.

Un, lai gan nav izveidoti saraksti ar lielākajiem un mazākajiem dievnamiem valstī, šī mazā baznīca Liepājā noteikti ir arī viena no mazākajām Latvijā.

Interneta avotos lasāms, ka mazākās baznīciņas tituls Latvijā ir kādam mazam dievnamam Preiļos.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.