liepajniekiem.lv
Viss ir plānošanā
Astrīdas Kalnas un Edītes Uldriķes ģimenes ārstu praksēs Grobiņā šobrīd esot vēl aptuveni 40 valsts apmaksātās gripas vakcīnas riska grupu pacientiem.
“Jā, pie mums var vakcinēties tie, kuriem tas ir ieteicams un gripas vakcīna vajadzīga hronisku saslimšanu dēļ: gan bērni no diviem gadiem, gan pieaugušie līdz 59 gadiem. Arī cilvēkus no 60 gadiem vakcinējam.
Taču, ja pie mums vēlas saņemt valsts apmaksāto vakcīnu pret gripu, nepieciešams iepriekš pieteikties un no sava ģimenes ārsta saņemt rekomendāciju un izrakstu, kur norādīta slimības diagnoze,” telefoniski pastāsta abu ģimenes ārstu prakšu medmāsa.
Taču veselības jomas pārstāvji vienlaikus pauž, ka gripas vakcīnu pieejamība ir atkarīga no vairākiem iemesliem. Pirmkārt to skaits ir ierobežots.
Ģimenes ārsti tās pasūta no valsts, taču var būt, ka ne vienmēr saņems tādā apjomā, kādā pasūtīts.
Liepājas pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja Elīna Tolmačova pastāsta, ka, piemēram, šajā sezonā tāda pieredze bijusi Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centram – pasūtījuši lielāku skaitu, bet piešķirts mazāk.
“Ģimenes ārsti parasti vakcīnas pasūta, balstoties uz iepriekšējo gripas sezonu vakcīnu pieprasījuma un izlietojuma. Izvērtē, kāda atsaucība ir bijusi iepriekšējos gadus, un tādā apmērā pasūta,” viņa skaidro.
Tāpat ģimenes ārsti orientējas savos pacientos un no pieredzes zina, cik un kam tā būs vajadzīga.
Pacientiem, kuri vēlas vakcinēties pret gripu, arī nepieciešams laikus dot ziņu savam ģimenes ārstam.
Šis process ir ģimenes ārstu rokās, norāda Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Tā speciālisti pauž, ka var būt situācija, ka atsevišķiem ģimenes ārstiem vakcīnas vēl ir pieejamas, nav izlietotas, bet viņi tās ieplānojuši pacientiem, kuri tās iepriekš pieprasījuši un kuriem tās nepieciešamas, bet SPKC vakcīnu pieejamības tabulā šīs iestādes nav uzrādītas.
Bet tas neliedz iedzīvotājiem interesēties pie ģimenes ārstiem.
Tāpat ģimenes ārstam vai vakcinācijas iestādei ir jāinformē interesents, kura tad ir tā tuvākā vieta, kur vakcīnas ir pieejamas, saka centra pārstāve Ilze Ūdre.
Gatavojoties 2024./2025. gada gripas sezonai, SPKC jau pērnā gada sākumā veica aptauju par to, cik vakcīnu iestādes un ārsti plāno izmantot, cik nepieciešams.
No vairāk nekā 1000 uzrunāto gada sākumā atbildējuši aptuveni 38%, par vēl vienu no soļiem, kā tiek veidotas prognozes pretgripas vakcīnu sadales modelim jeb nepieciešamajam vakcīnu skaitam, stāsta SPKC pārstāve.
Pērnā gada rudenī iepirktās šīs sezonas vakcīnas kā atvestas uz noliktavu, tā tūlīt arī beigušās.
Kopumā riska grupu vakcinācijai ir iepirktas 130 620 vakcīnas devas,
novembrī vēstīja Nacionālais veselības dienests.
Tas ir vairāk nekā iepriekšējā sezonā, norāda SPKC.
Imunizācijas valsts padome šajā gripas sezonā bija rekomendējusi iegādāties vismaz 170 417 gripas vakcīnas, kas būtu par 30% vairāk nekā pagājušajā sezonā, lai palielinātu vakcinācijas aptveri riska grupās.
Lai nodrošinātu efektīvāku gripas vakcīnu pārvaldību un pieejamību riska grupām, ārstniecības iestādes var savstarpēji dalīties ar neizlietotām gripas vakcīnām.
Šī pieeja palīdzēs samazināt neizmantoto vakcīnu daudzumu un uzlabos to pieejamību.
“Ja ir zināms, ka kādā iestādē ir vairāk gripas vakcīnu, bet otrā iestādē vairs nav, bet ir interese un nepieciešamība pēc vakcinācijas,
var noskaidrot, kurš ir gatavs dalīties un vienoties par piegādi, ievērojot vakcīnu glabāšanas un transportēšanas nosacījumus,”
piebilst I. Ūdre.
Par vakcīnu nodošanu ārstniecības iestādei jāpaziņo SPKC.
Iepriekšējā gripas sezonā aptuveni 11,5 tūkstoši vakcīnu devu jeb 10% no iegādātajām vakcīnām palika neizmantotas, jo gripas vakcīnas ir derīgas tikai konkrētajai sezonai.
Izplatās pneimonija
Vienlaikus SPKC informē, ka pašreizējā gripas epidēmiskā sezona nedaudz atšķiras no iepriekšējām, jo, līdzīgi kā dažās citās Eiropas Savienības valstīs, Latvijā novērota ļoti augsta saslimstība ar pneimoniju, kāda netika novērota vismaz desmit pēdējās sezonās.
Daļēji tas saistīts ar mikoplazmu pneimonijas-plaušu karsoņa (Mycoplasma pneumoniae) izplatību.
Visaugstākā saslimstība ar pneimonijām Latvijā reģistrēta bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
Šobrīd dominējošais ir sezonālais A tipa gripas vīruss.
Tai seko mikoplazmas pneimonija (13,8%), kovids (5,1%), savukārt citu cirkulējošo sezonālo vīrusu (piemēram, RSV, rinovīruss, adenovīruss) izplatība nepārsniedz 2%.
Liepājas Reģionālā slimnīcā (LRS) gripas vai kovida slimnieku pieplūdums nav vērojams. Gada pirmajā nedēļā slimnīcā bijis viens gripas slimnieks.
“Taču infektologi informē, ka pie ģimenes ārstiem gan vēršas gripas pacienti, arī ar mikoplazmu pneimoniju saslimušie, kuri ārstējas viņu uzraudzībā, slimnīcā nenonāk,” saka LRS pārstāve Indra Grase.
Arī mikoplazmu pneimonijas pacientu skaita palielinājums Liepājas slimnīcā nav vērojams.
“Viens gadījums tiek pārbaudīts,”
viņa piebilst.
Taču mediķi šai saslimšanai vērību noteikti pievērš un aicina iedzīvotājus novērot savu un tuvinieku veselību.
Mikoplazmu pneimonijas izraisītājs izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu veidā, tieši tāpat kā citi vīrusi.
Simptomi ir nespecifiski un raksturīgi augšējo un apakšējo elpceļu saslimšanām: galvassāpes, sāpošs kakls, iesnas, neliels drudzis vai vispār bez tā, sauss klepus.
Šādi saslimšanas simptomi bieži apgrūtina diagnozes noteikšanu, tāpēc svarīgi veikt izmeklējumus.
Slimības sākums var būt pakāpenisks, lēnām progresējot, līdz drudzim, augstai temperatūrai un pastāvīgam klepum.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
