Draudzības skartie
Lēnām un pārliecinoši zem Latvijas mūzikas debesīm savu vietu sākuši iekarot trīs talsinieki – Elza, Armands un Andis jeb “Kolektīvs Draudzība”, kuri prot svinēt dzīvi un mūziku tajā.
Agnese Kuplēna, "Talsu Vēstis"
"3K"
“Uz mūsu koncertiem noteikti nāks visu vecumu cilvēki, kuri ir pozitīvi un ar gaišu skatu nākotnē. Snobi nenāks,” pārliecinoši saka Andis – cilvēks, kurš nevarot klusējot nosēdēt ne mirkli.
“Tā ar mani ir, jā, – es varu visu laiku runāt,” smaidot atzīstas mūziķis.
Katrs no savas pasaules malas
Draudzīgais kolektīvs nemaz nav iesācēji mūzikā, ar spēlēšanu ballītēs un vispār muzicēšanu visi trīs nodarbojas jau kādu laiku, tomēr tagad sajutuši, ka pienācis laiks arī oriģināldarbiem.
Talsinieki radījuši savu pirmo oriģināldziesmu “Dzimšandiena”, iekļaujot tajā sev raksturīgo azartu, humoru un savdabīgo instrumentālo skanējumu, radot lielisku harmoniju starp ukuleli, ģitāru, vijoli un trompeti.
Protams, nepamanāms nepaliek arī skaistais balsu salikums.
Konkrēti šāds sastāvs ar nosaukumu “Kolektīvs Draudzība” nepastāv ļoti ilgi, jo līdz šim muzikālajam projektam katrs muzicējis atsevišķi, bet sagadījies tā, ka visi trīs atgriezušies Latvijā no ārvalstīm aptuveni vienā laikā.
“Vispirms Talsos atgriezās Armands no Nīderlandes, kur absolvēja Mūzikas akadēmiju. Pēc tam es sapratu, ka man jāatgriežas Talsos no Vācijas, jo šeit ir Armands!
Jutu, ka mums vajag spēlēt kopā un viss būs forši,”
stāsta Andis.
Arī Elza, kas ir Anda māsa, atstāja savu dzīvi Šveicē un atgriezās dzimtajā Talsu pusē.
“Kad es apjautu, kāds būs aptuvenais uzstādījums, nebija šaubu, ka jābūt “Kolektīvam Draudzība”, jo bijušais kolhozs ar nosaukumu “Draudzība” vieno visus kolektīva dalībniekus.”
Draudzība mūziķu starpā esot mūžību sena. “Mēs ar Armandu draudzējamies kopš Elzas dzimšanas,” smaida Andis.
Uz jautājumu, kas notur kolektīvu uz kopīgā viļņa, visi vienbalsīgi atbild, ka prieks par kopīgo skanējumu. Šis process esot kā mūzikas terapija.
“Ja mēs viens otram radām labas emocijas muzicējot, tad ar šīm emocijām gribas dalīties arī publiski, lai arī skatītāji saņem šo pozitīvisma devu,” apstiprina Andis.
“Dzimšandienas” piedzimšana
Kopdarbs kolektīvā esot aizsācies, spēlējot džeza standartiņus, aranžējot dažādas dziesmas savā stilā un muzicējot ballītēs.
Armands atceras, ka impulss savas dziesmas radīšanai esot bijis dabisks, kas radies visiem kopā.
“Jutām, ka ir īstais brīdis, jo pusotru gadu kopā jau spēlējām ballītēs.”
Divu nedēļu laikā esot uzrakstīta un iespēlēta dziesma, vēl divu nedēļu laikā tapis klips.
Video esot milzīgs kopdarbs, kurā gan draugi, gan kolēģi daudz darījuši un ieguldījuši, lai tas taptu. Pateicoties tam, ka Andis strādā kino industrijā, klipam izdevās piesaistīt augsta ranga profesionāļus.
“Cilvēki, kas ar mani kopā aptuveni desmit gadus ir nostrādājuši, nerēķināja nedz savu laiku, nedz resursus, brauca šurp no Rīgas un palīdzēja.”
“Paldies Aigaram Sērmukšim, Jurim Zemītim, Gatim Grīnbergam, Ievai Veiverītei, Gintam Bērziņam, Jurim Poškum un daudziem citiem labiem cilvēkiem, kas palīdzēja tapt mūsu pirmajam klipam,” pateicīgs jūtas Andis.
Elza piemetina, ka pat mammas esot pieslēgušās, lai pabarotu visu radošo komandu. “Apstāties nevar! Jāturpina uz priekšu! Mums jau top nākamās dziesmas,” ar azartu stāsta Elza.
Turklāt Andis esot publiski apsolījis “Rīta Panorāmā”, ka pēc mēneša būs nākamais klips, tāpēc tā esot laba motivācija.
Iedvesmo mamma
Uz jautājumu par muzikālajiem iedvesmotājiem, mūziķi atbild dažādi – Elzai tā ir vienkārši vēlme muzicēt.
“Tā ir nepieciešamība, jo tas baro dvēseli. Muzicēšanas process atlaiž jebkādus satraukumus un liek justies labāk.”
Andim, līdzīgi kā māsai, nepieciešams pats muzicēšanas process. “Mēs iedvesmojam viens otru un tālāk publiku. Tā iedvesma nāk no visurienes!”
Savukārt Armandam lielākais iedvesmas avots ir mamma.
“Kad es biju mazs, mamma man daudz dziedāja, vēl tagad tās melodijas atceros. Viņa dziedāja vienmēr un visur – sabiedriskajos pasākumos viņa bija tā, kas pirmā cēlās kājās, izvilka no mugursomas dziesmas daudzos eksemplāros un visiem teica, ka jādzied, un visi dziedāja! Patiesībā arī man viņa lika dziedāt.
Viņa ir liela Raimonda Paula fane, Maestro dzimšanas dienā vienmēr karina karogu. Kā iznāk kāda jaunākā Raimonda Paula grāmata, tā man to vienmēr dāvina. Mammai arī patīk “Kolektīvs Draudzība”. Jā, mamma ir tā, kas iedvesmo muzicēt!”
Publikācijas sagatavošanu atbalstījuši:


