liepajniekiem.lv
Uģis Kaugurs norāda, ka uzņēmēji tikai janvārī sākuši reāli strādāt pie projektiem, lai gan nomas līgumi ar skaidriem nosacījumiem noslēgti pagājušā gada martā.
Atpelnīs, ja brauks tūristi
Lēmums izvietot Jūrmalas parkā vienota dizaina tirdzniecības kioskus, esošās tirdzniecības vietas nomainot divu gadu laikā, pieņemts 2023. gadā.
Sākumā pašvaldība gribēja centralizēti pasūtīt kioskus, taču divi iepirkumi beidzās bez rezultāta.
Tādējādi nomas līgumi paredz, ka uzņēmējiem pašiem deviņu mēnešu laikā uz 2025. gada sezonu jāizveido kioski atbilstoši vienotām dizaina vadlīnijām, kas paredz trīs dažādu dizainu un veidu kioskus atkarībā no to novietojuma parkā.
“JK Rent” nomātā tirdzniecības vieta atrodas pie veloceļa aiz peldu iestādes M. Valtera ielā, nomas maksa ir 626 eiro gadā, bet “K HOLDING” strādā bērnu rotaļu laukumā un par nomu maksā 530 eiro gadā (summas bez PVN).
Abiem bija jāiesniedz projekti līdz pērnā gada 3. decembrim.
“Ļoti grūti gāja saskaņošana,”
atzina SIA “JK Rent” vadītājs Juris Konstantinovs.
“Pilsētas arhitekts pagājušā gada jūnijā domes sēdē teica, ka šķēršļus neliks, ka galvenais būs pieturēties pie koncepta, bet beigās sanāca tā, ka viņš piekasījās pie jebkurām mazākām izmaiņām, nekā bija paredzēts, pie katriem pieciem centimetriem.”
Trīs mēneši pagājuši, tikai cenšoties saskaņot vizuālo dizainu.
“Rakstījām iesniegumus, vēstules, uz kurām atbildes saņēmām tikai pēc divām trim nedēļām, un nebija nekas konkrēts pateikts.
Solīja atzvanīt, bet tā arī nekad nesaņēmām no viņa zvanu,” pastāstīja uzņēmējs.
Ļoti liela pretimnākšana saņemta Komunālajā pārvaldē un Nekustamo īpašumu pārvaldē, bet U. Kaugurs “praktiski uz sakariem negāja”.
KB tipa mazāks kiosks, kādus paredzēts izmantot parka aktīvās atpūtas daļā, bez aprīkojuma izmaksājot aptuveni 12–15 tūkstošus eiro.
Lielākais KC tipa kiosks, kāds “JK Rent” izvietojams pie veloceļa, maksā 25–30 tūkstošus eiro.
Arhitekta izstrādāts projekts vien maksā divarpus tūkstošus eiro.
Līgums ir uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz pieciem, un pirmajos piecos uzņēmums neplānojot pilnībā atgūt lielos ieguldījumus.
“Normāli strādājam jūnijā, jūlijā un augustā. Septembrī un maijā nedaudz – brīvdienās. Ziemā viss ir ciet. Viss atkarīgs no sezonas. Brauks tūristi, viss būs labi. Būs lietains, tad būs slikti,” pauda uzņēmējs.
Domes lēmumi nu paredz abām SIA ne vēlāk kā līdz 31. janvārim iesniegt Liepājas būvvaldē būvprojekta dokumentāciju īslaicīgās lietošanas būves novietošanai ielu tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.
Sagatavotie projekti jau iesniegti saskaņošanai Būvniecības informācijas sistēmā.
Taču arī nākamajā domes sēdē tiks lemts par pagarinājumu, jo vēl viens komersants nav paspējis sagatavot nepieciešamo dokumentāciju noteiktajā termiņā, ziņo Nekustamā īpašuma pārvaldē.
Nedēļām gaidām atbildi
Komiteju sēdēs uzzinājuši, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar saziņu ar U. Kauguru, domnieki vienojās, ka uzaicinās pilsētas arhitektu uz domes sēdi, kad tiks izskatīti šie jautājumi.
Viņš sēdei 23. janvārī pieslēdzās attālināti, jo bija komandējumā Polijā.
“Manuprāt, mēs, visi deputāti, esam ieinteresēti, lai uzņēmējiem birokrātija būtu pēc iespējas mazāka.
Šajā gadījumā ir konkrēti pārmetumi, ka sūtīti e-pasti, kuriem nav bijušas savlaicīgas atbildes,” teica deputāts Jānis Vilnītis un vēlējās dzirdēt U. Kaugura atbildi.
“Es ne visai gribētu iesaistīties šajā bērnudārza līmeņa sarunā, kurā skraida un sūdzas “ko es viņam” un “ko viņš man”. Paskatīsimies, ko saka reģistrēti dokumenti,” atbildēja pilsētas arhitekts.
Dokumentēts esot fakts, ka janvāra vidū beidzot iesniegti uzņēmēju iesniegumi. J. Vilnītis iebilda, ka runa bijusi par e-pastiem, nevis iesniegumiem.
“Kā minimums es aicinātu būvvaldes vadītāju izvērtēt administratīvo atbildību, varbūt tā ir izpilddirektora kompetence, bet mans aicinājums Uģim Kauguram ir atvainoties e-pastā par to, ka atbildes netika sniegtas,” norādīja deputāts.
“Es noteikti apskatīšos, vai tur ir par ko atvainoties,” atbildēja pilsētas arhitekts.
“Pēc visas informācijas, kas nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iegūšanas, apkopošanas un izvērtēšanas, tiks lemts par turpmāko rīcību,” portālam pauda būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.
Vairākiem citiem kiosku vietu pretendentiem nosacījumi bijuši gana skaidri un saprotami, un viņi ir spējuši sasniegt kādu risinājumu, atzīmēja U. Kaugurs.
“Tāpat, kā jebkuras citas būvniecības dokumentācijas gadījumā izvērtējums un diskusija iespējama vienīgi par konkrētu, sagatavotu un iesniegtu grafisku risinājuma attēlojumu, ne vispārīgu pļāpāšanu.
Lai kādi tam būtu objektīvi vai subjektīvi iemesli – projektētāju aizņemtība, nespēja vienoties par samaksu, fakts ir, ka tikai janvārī kāds ir sācis pie šiem projektiem strādāt reāli, pieprasot profesionālu informāciju,” viņš teica portālam.
J. Konstantinovs iebilda, ka sākuši jau augustā, bet tālāk jau bijušas komunikācijas problēmas ar pilsētas arhitektu.
“Iesniedzam vizualizāciju un nedēļām gaidām atbildi, kas viņam patīk vai nepatīk,” viņš teica.
Katras izmaiņas atkal jāiesniedz arhitektu birojam, kas taisa projektu un zīmē “tā, kā tas izskatīsies dabā”, kur vajadzīgas korekcijas, lai labi izskatītos, bet no U. Kaugura atkal nākot atbilde, ka jātaisa centimetrs centimetrā.
Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš lūdza izpilddirekcijai izvērtēt situāciju un, ja nepieciešams, organizēt tikšanos ar uzņēmējiem un pārrunāt neskaidro.
Portālam viņš minēja, ka šādas situācijas varot rasties, jo pašvaldības oficiālajiem e-pastiem ir uzlikti vairāki filtri, lai sargātu no mēstulēm, tāpēc “vienu otru e-pastu var arī nesaņemt”.
Pārmetumi par nevēlēšanos sazināties e-pastā esot pārdomu jautājums pašvaldības administrācijai, jo arī neformāla komunikācija ir svarīga.
“Domāju, ka katrs liepājnieks ir ieinteresēts, lai parkā būtu skaistāki dizaina paviljoni.
Bija diezgan ilgs pārejas process, kurā devām iespēju uzņēmējiem sagatavoties,” teica G. Ansiņš.
Esot arī saņemts uzņēmēju viedoklis, ka prasītais vienota dizaina kiosku risinājums esot dārgs un pārāk ambiciozs.
“Mēs nevaram nolaisties līdz tam līmenim, kādas būdas redzam citās vietās. Tas ir mūsu pilsētas kopējais tēls un kopējais raksturs,” uzsvēra domes priekšsēdētājs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
