ASV ierosinājums tika izteikts laikā, kad ir pastiprinājies strīds starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Citu rezolūcijas projektu ierosināja Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā – valstis, kuras Tramps cenšas neiesaistīt sarunās par trīs gadus ilgā kara izbeigšanu.

Ukrainas un Eiropas ierosinātais rezolūcijas teksts uzsver nepieciešamību dubultot diplomātiskos centienus kara izbeigšanai šogad, pieminot vairākas iniciatīvas ar šo mērķi, bet arī vainojot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā un uzsverot Ukrainas “teritoriālo integritāti”.

Šajā tekstā arī atkārtotas ANO Ģenerālās asamblejas prasības par tūlītēju un bezierunu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas. Šīs prasības bija atbalstījušas apmēram 140 no 193 ANO dalībvalstīm.

Vašingtonas ierosinātais rezolūcijas projekts aicina uz “ātru konflikta izbeigšanu”, nepieminot Ukrainas teritoriālo integritāti. Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja to nosauca par “labu soli”, bet uzsvēra, ka netiekot pievērsta uzmanība konflikta “saknēm”.

Atšķirībā no iepriekšējām rezolūcijām, kuras ierosināja un atbalstīja ASV, jaunajā projektā netiek kritizēta Krievija.

65 vārdus garais teksts sākas ar “sērām par traģisko dzīvību zaudējumu Krievijas-Ukrainas konflikta gaitā”. Tajā arī “atkārtots”, ka ANO mērķis ir “starptautiskā miera un drošības” uzturēšana, bet nav pieminēta Maskava kā šī konflikta avots.

“Šāda tipa apcirpts teksts, kas nenosoda Krievijas agresiju un tieši neatsaucas uz Ukrainas teritoriālo integritāti, izskatās kā nodevība pret Kijivu un dūriens ES, bet arī kā nicinājuma izrādīšana pret starptautisko tiesību pamatprincipiem,” sacīja nevalstiskās organizācijas “International Crisis Group” pārstāvis Ričards Govans.

“Es domāju, ka pat daudzas valstis, kas atbalsta šī kara drīzu izbeigšanu, uztrauks tas, ka ASV ignorē ANO Hartas pamatelementus,” sacīja Govans.