liepajniekiem.lv
Visvairāk skolām
Kopējie ieņēmumi plānoti 62 miljoni 240 tūkstoši un 642 eiro, kas pret iepriekšējā gada izpildi ir par 2 procentiem mazāk.
Savukārt pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms prognozēts 65 675 010 eiro apmērā, kas ir par 3 193 490 eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Vislielākais izdevumu apjoms plānots izglītības nozarei – 27 104 779 eiro, kas veido 41 procentu no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem.
Tie plānoti novada izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai, izglītības papildu pakalpojumiem, kā ēdināšanai un skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, auklēm, asistentiem, kā arī remontdarbiem un investīcijām izglītības iestādēs.
Otra lielākā budžeta daļa paredzēta sociālās aizsardzības jomai.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šajā pozīcijā vērojams vislielākais kāpums izdevumos, jo plānots tērēt 7 096 584 eiro, kas ir 10,8 procenti no visiem izdevumiem.
Tas ir arī par 17 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā (6 076 884 eiro).
Sociālajiem pabalstiem pašvaldība atvēlējusi 2,8 miljonus eiro. Savukārt palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem paredzēti 146 600 eiro.
Sastādot budžetu, vērā ņemta arī minimālās mēnešalgas palielināšanās un tas, ka no šī gada 1. janvāra atalgojums par 2,6 procentiem par slodzi palielinājies arī pedagogiem.
Savukārt procentuāli samazinājies ieguldījums citās jomās, tajā skaitā veselībā.
Taču lēmuma pieņemšanas sēdē deputāti apstiprināja, ka budžetā iekļauts sniegt palīdzību Priekules slimnīcai iegādāties rentgena aparātu – tam izdevumos atvēlēti 40 tūkstoši eiro.
Vislielākās investīcijas novads novirzīs vairākiem infrastruktūras projektiem. Piemēram, 579 873 tūkstoši eiro tiks investēti projektā “Infrastruktūras izveide uzņēmējdarbības atbalstam Liepājas funkcionālajā teritorijā, Dienvidkurzemes novadā”.
Tāpat tiks uzlabota Priekules lietus ūdens sistēma, pārbūvēts laukums Atmodas ielā Aizputē.
Plānots 173 202 eiro investēt arī Dienas aprūpes centra izveidei pensijas vecuma personām.
Mazāk iegulda veselībā un kultūrā
Vismazākā daļa – 880 tūkstoši eiro jeb 1,3 procenti no visa pamatbudžeta – tiek novirzīta veselības aprūpei.
Dienvidkurzemes Veselības aprūpes centra vadītāja Vija Jablonska norāda, ka
gan valstī, gan pašvaldībā medicīnai naudas vienmēr trūkst, tomēr pagājušajā gadā līdzekļu pietika, lai īstenotu vairākus nozīmīgus projektus.
Lielākie ieguldījumi bija feldšeru punkta izveidošana Dunalkā, avārijas trepju izbūve Aizputes Veselības un sociālā atbalsta centrā, piekļuves nodrošināšana Medzes Veselības centram – remonts un pārvietošanās uz 1. stāvu, kā arī invalīdu tualetes izbūve.
Pārvietošanās uz 1. stāvu un labierīcību izbūve invalīdiem notika arī Kalvenes feldšeru punktā.
Tāpat V. Jablonska norāda, ka līdzekļi no budžeta tika izmantoti jauno speciālistu piesaistē, kas bija veiksmīga.
Darbu uzsāka gan ģimenes ārste Zane Lucāne, gan zobārste Agnese Pušpure, kā arī feldšeres Inga Poce Dunalkā un Kristīne Kārkla Bunkā.
V. Jablonska atzīst, ka veselības aprūpei iedalītais budžets paredzēts konkrētiem mērķiem, kurus plānots īstenot 2025. gadā, tāpēc pašlaik nav bažu, ka kaut kā varētu pietrūkt.
Galvenie mērķi ir: gāzes apkures uzstādīšana Dunikas ambulancē, labierīcību izbūve Dubeņu feldšeru punktā, feldšeru punkta izveide Bārtā.
Kā arī plānots turpināt darbu ar dažādu speciālistu piesaisti un medicīnisko ierīču iegādi Aizputes Veselības un sociālā atbalsta centra acu ārsta kabinetam.
Par vairāk nekā 70 tūkstošiem budžets šogad samazināts arī novada Kultūras pārvaldei.
Pārvaldes vadītāja Linda Pričina norāda, ka Kultūras pārvaldei pēdējos gadus budžets tiek samazināts ar katru jaunā budžeta pieņemšanu.
“Kultūras pasākuma organizatores ir ļoti radošas personības, viņas spēj izdomāt pasākumus, kur līdzekļi bieži vien ir ļoti minimāli.
Vai šādā veidā kultūra spēs ilgi pastāvēt? Nē! Tāpēc ar laiku būs jādomā, kā mēs šeit dzīvosim tālāk.
Pasākumi, protams, Dienvidkurzemē notiks, varbūt nebūs tik daudz, bet katrā vietā kaut kas notiks. Tā kā līdzekļi ir ierobežoti, tiks rūpīgi vērtēta katra pasākuma nepieciešamība.
Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt nemateriālo kultūru, rūpēties par Dziesmu un deju svētku kolektīviem. Šīs būs prioritātes arī turpmāk,” stāsta L. Pričina.
Vadītāja atzīst, ka pašvaldības lēmums turpināt samazināt finansējumu Kultūras pārvaldei ir jūtams.
Visvairāk līdzekļu pašlaik nepietiek namu uzturēšanai un remontiem. Tur nauda tiek novirzīta, kad tas kļūst par akūtu jautājumu.
L. Pričina neslēpj: “Protams, vienmēr gribētos vairāk līdzekļu tieši pasākumu organizēšanai, bet šobrīd naudas ir tik, cik ir, tāpēc dzīvosim un cerēsim, ka uz priekšu kultūras budžets varētu pieaugt.”
Citiem tiekot vairāk
Domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atzīst, ka iepriekšējās komitejas sēdēs no deputātiem sadzirdētas bažas, ka kādā ciemā šogad paredzēts ieguldīt vairāk.
Uztraukums bija novērojams arī budžeta pieņemšanas sēdē, kad deputāts Andrejs Radzevičs piedāvāja vairākus priekšlikumus saistībā ar budžeta iedalījuma samazināšanu atsevišķās vietās.
Piemēram, atvēlētās finanses Grobiņas iedzīvotāju atkritumu savākšanai, kam paredzēti 144 tūkstoši eiro.
Savukārt Nīcas, Priekules, Aizputes un Grobiņas pagastos kopumā tam atvēlēti 80 tūkstoši.
Ierosinājums bija Grobiņai atvēlēto summu samazināt par 50 tūkstošiem eiro un tos pārvietot uz sadaļu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tāpat bija lūgums kopumā samazināt Grobiņas pārvaldes plānotos izdevumus, jo pilsētā ieplānots tērēt 150 tūkstošus eiro zāles pļaušanai.
“Ir kultūras nami, kas saka, ka nav naudas pasākumiem, bet šim tāda summa. Nevaram pat sociālajam darbiniekam kabinetu sakārtot, tikt galā ar Grobiņas doktorāta telpām,”
sēdes laikā norādīja A. Radzevičs.
Tika arī atzīmēts, ka Rucavā Sociālā dienesta darbinieka kabinetā ir pelējums un telpas nav piemērotas klientu uzņemšanai, taču to sakārtošanai nav novirzīts finansējums.
Līdzīga situācija ir arī ar Grobiņas poliklīnikas pagrabu, kurā ir problēmas ar mitrumu un ūdens novadīšanu.
Pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna komentē situāciju: “Andrejam ir taisnība, problēmas pagrabā ar ūdeni ir bijušas jau sen. Bet tās ir nomas telpas, kurās ir nomnieki, tā nav vienota ārstniecības ēka.
Tā māja vienkārši nav piemērota doktorāta vajadzībām, nav uzgaidāmās telpas, gaiteņi ir šauri. Nākotnē būtu jādomā, kur šīs prakses pārvietot.
Pašlaik gan situācija saglābta, bet tas visu laiku prasa uzraudzību. Tur ir vajadzīgi uzlabošanas darbi. Domāju, ka to arī izdarīsim.”
Neapmierinātība bija arī par dotācijām Pāvilostas ostas pārvaldei. Ostai paredzēta dotācija vairāk nekā 300 tūkstoši eiro.
A. Radzevičs norāda, ka nauda atvēlēta projektu finansēšanai, taču apjomīgākais projekts vēl pat nav iesniegts vērtēšanai, tāpēc summa, iespējams, tiks pārskaitīta bez faktiska pamata.
Priekšlikums bija ostai izmaksāt tik, cik paredz katrs konkrētais projekta rēķins.
Kopā tika iezīmēti vairāk nekā 20 priekšlikumi saistībā ar sastādīto budžetu. Vairākus no tiem domes deputāti arī ņēma vēra un veica nepieciešamos grozījumus.
Uzziņai
Lielākie kapitālieguldījumi 2025. gadā
– Uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība (Aizpute, Rokasbirzs, Grobiņa, Priekule) – 778 001 eiro.
– Lietus ūdens kanalizācijas izbūve Liepājas ielas mikrorajonā Priekulē – 469 994 eiro.
– Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem sociālā dienesta ēkās – 419 795 eiro.
– Laukuma pārbūve Atmodas ielā 15a Aizputē – 341 921 eiro.
– Bezemisijas transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana Dienvidkurzemes novadā (trīs specializēto transportlīdzekļu iegāde) – 238 938 eiro.
– Ielu apgaismojuma gaismekļu nomaiņa – 200 693 eiro.
– Lietus ūdens novadīšanas un drenāžas sistēmas izbūve, pamatu hidroizolācija Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolā – 196 025 eiro.
– Šķirotu atkritumu savākšanas laukuma izveides būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība, būvniecība Cukuri, Nīca, Nīcas pag. – 180 000 eiro.
– Gāzes apkures katla uzstādīšana Vērgales pagastā – 157 539 eiro.
– Durbes stadiona atjaunošana un ģērbtuves, inventāra uzglabāšanas telpas, Zāļu iela 2, Durbe – 153 670 eiro.
– PII “Pīpenīte”, Grobiņa, pārbūves tehniskās dokumentācijas izstrāde – 150 000 eiro.
– Dienas aprūpes centra izveide pensijas vecuma personām – 133 400 eiro.
– Zivju kūpinātavas–mola atzara posma pārbūve zivsaimniecības tradīciju saglabāšanai un tūrisma veicināšanai piekrastē – Dienvidkurzemes novadā – 107 557 eiro.
– PII “Zvaniņš”, Rucava, apkures sistēmas atjaunošana – 100 430 eiro.
– Šķirotu atkritumu savākšanas laukuma izveides būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība, būvniecība Vaiņodē – 100 000 eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
