Avots piebilda, ka Maskavai noteikti šķitīs interesanta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neiekļaušana sarunās.

“Krievijas un mūsu sabiedrības acīs tas skaidri būs vērtējams, ka ne tikai ASV, bet arī Lielbritānija un Francija ir mūs piekrāpušas,” teica avots, kas vēlējās palikt anonīms.

Lai gan Stārmeram pirms galvenā samita ir paredzēta telefonsaruna ar Baltijas valstu pārstāvjiem, bet pēc tam viņš Dauningstrītā uzņems Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai spriestu par karu ar Krieviju, klātienē Baltijas valstu pārstāvji nav aicināti.

“Mēs patiešām neesam priecīgi par atteikumu uzaicināt Baltijas līderus,”

atzina avots.

Avots sacīja, ka Baltijas valstīm “ir plāns”, taču “tās nav uzaicinātas”.

“Visas trīs Baltijas valstis ir vienas no lielākajām Ukrainas atbalstītājām gan iekšzemes kopprodukta procentuālā īpatsvara, gan sniegto iespēju ziņā,” sacīja avots.

“Visi lēmumi tieši ietekmē mūsu drošību. Tāpat kā vēl viens pakts, lai sadalītu Eiropu vai uzskatītu mūs par pašsaprotamiem. Kauns,”

teica ” Sky News” sarunas biedrs.

Lielbritānija Latviju, Lietuvu un Igauniju uzskata par svarīgām partnervalstīm. Šīs trīs Baltijas valstis ir ciešas sabiedrotās ar Lielbritāniju arī Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) – līdzīgi domājošu Eiropas NATO dalībvalstu grupas – dalībnieces.

Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons norādīja, ka Baltijas valstis atrodas NATO austrumu flangā un to neuzaicināšana uz sarunām neizskatās labi.

Londonā svētdien tiksies gandrīz 20 Eiropas līderi.

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir pieaugušas šaubas par ASV iesaisti Eiropas drošībā.

Tramps ir sācis sarunas ar Krieviju par miera līgumu kara Ukrainā izbeigšanai, taču šajās sarunās nav iesaistīta Ukraina un Eiropā.

Saistībā ar to uz ASV pēdējās dienās devās Francijas prezidents Emanuels Makrons un arī Lielbritānijas premjerministrs.