“Līgums par kodolieroču aizliegumu izstrādāts pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu,” otrdien aģentūrai DPA norādīja Ārlietu ministrija, piebilstot, ka tā iecere un mērķi vairs neatspoguļo šī brīža realitāti drošības politikā.

Līgums tika parakstīts 2017.gadā un stājās spēkā 2021.gadā. Šobrīd to parakstījušas 94 valstis, no kurām 73 līgumu arī ratificējušas, liecina dati, ko sniedz Starptautiskā kampaņa par kodolieroču aizliegumu (ICAN).

Vācijai pašai nav kodolieroču, taču trīs tās sabiedrotie NATO – ASV, Lielbritānija un Francija – ir kodolvalstis.

Berlīne nav arī parakstījusi līgumu par kodolieroču aizliegumu, taču iepriekšējās pārskata konferencēs piedalījusies novērotāja statusā.

Taču Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu parādījis, ka kodolatturēšanas spējas ir neatsveramas mūsu drošībai, uzsvēra Vācijas Ārlietu ministrija.

Ministrija norādīja uz tādām Maskavas darbībām kā kodoldoktrīnas pieņemšana, atteikšanās no atbruņošanās un jaunu ieroču sistēmu izstrāde.

Tas rada problēmas, kuras līgums par kodolieroču aizliegšanu nespēj risināt, atzina ministrija.

Tajā pašā laikā Vācija joprojām atzīst 1968.gadā noslēgtā Kodolieroču neizplatīšanas līguma nozīmi.