VDD apstiprināja, ka kriminālprocess tā lietvedībā pārņemts, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras 19.februāra lēmumu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 257.panta otro daļu, proti, par gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījis transporta darbinieks, ja tā būtiski traucējusi transporta darbu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, par šo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Tāpat kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 89.panta – par darbību, kas vērsta uz transporta nozares, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu, nolūkā kaitēt Latvijas Republikai.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Izmeklēšanas interesēs no plašākiem komentāriem VDD atturējās.

Tikmēr Valsts policijā turpinās izmeklēšana administratīvo pārkāpumu procesā par dronu pilotēšanas noteikumu pārkāpumu.

LETA jau vēstīja, šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvju skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.

CAA saistībā ar notikušo vērsās Valsts policijā un VDD, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.