Politiskais spēks atzīmē, ka, par spīti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Vecāku organizācijas, 94 Latvijas izglītības iestāžu vadītāju un vairāku izglītības ekspertu noraidošajai nostājai izglītības sistēmā vienlaikus ieviest vairākas būtiskas izmaiņas, Indriksone joprojām neatkāpjas no saviem plāniem virzīt pārmaiņas, kas skars skolēnus un pedagogus jau sāktā mācību gada laikā.

“Indriksone ir ignorējusi arī koalīcijas partneru viedokli un citu valdības locekļu kritiku, kā arī piedāvātos alternatīvos risinājumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Saeimas Pieprasījumu komisijā,” apgalvo “Progresīvie”.

Tāpat partijā pauž, ka ministre nav spējusi apliecināt, ka pašvaldībām pietiks finansējuma no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai pēc 1. septembrī valdībā apstiprinātajām jaunajām izmaiņām finansēšanas modelī “Programma skolā”.

“Progresīvie” uzskata, ka Indriksonei jāuzņemas atbildība “par nozarē radīto haosu, kuru viņa aizsāka ar 4. augusta pēkšņo paziņojumu medijos par plašām nesaskaņotām reformām pirms mācību gada sākuma”, un prasa ministres demisiju.

Kā vēstīts, grozījumi, kurus IZM nodeva saskaņošanai augusta sākumā, paredz izmaiņas gan vērtējuma uzlabošanas kārtībā, gan centralizēto eksāmenu vērtēšanas kārtībā. Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Piedāvājums izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, aicinot reformu vispirms izdiskutēt.

Mēneša laikā IZM savu piedāvājumu tika mainījusi. Sākotnēji tika rosināts atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, savukārt jaunākajā priekšlikumā paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 5%, ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles. Ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē, bet ar jaunieša skološanu vairs nebūtu jānodarbojas pamatskolai.

Lai gan jaunajai skolēnu vērtēšanas kārtībai bija jāstājas spēkā jau ar šo mācību gadu, valdība šo otrdien atkārtoti atlika šī jautājuma skatīšanu.