“Kanādai var būt nozīmīga loma, lai palīdzētu sīriešiem izveidot iekļaujošu valsti, kurā tiek respektēti visi tās pilspoņi. Mēs varam arī palīdzēt novērst Sīrijas iekrišanu haosā un nestabilitātē,” norādīja Kanādas īpašais sūtnis Sīrijā Omars Alghabra.

Kanādas Ārlietu ministrija paziņoja, ka sankcijas tiks atvieglotas, “lai ļautu nosūtīt līdzekļus caur noteiktām valsts bankām, piemēram, Sīrijas Centrālo banku”.

Kanādas vēstniece Libānā Stefānija Makkoluma tagad paralēli uzņemsies arī nerezidējošās vēstnieces lomu Sīrijā.

Kanāda, līdzīgi kā daudzas citas pasaules lielvaras, savulaik noteica stingras sankcijas Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam, kas tika gāzts pagājušā gada decembrī islāmistu grupējuma “Hayat Tahrir al-Sham” (HTS) vadītā ofensīvā. Pašreiz Sīrijā pie varas ir pagaidu valdība, ko vada Ahmeds aš Šaraa. Viņš pārstāv HTS, kas sakņojas “Al Qaeda” Sīrijas atzarā, un daudzas valdības, arī ASV, grupējumu joprojām uzskata par teroristisku organizāciju.

“Šīs sankcijas tika izmantotas kā līdzeklis pret Asada režīmu, un to atvieglošana palīdzēs nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu palīdzības piegādi, atbalstīt vietējos atjaunošanas centienus un sekmēt ātru Sīrijas atveseļošanos,” paziņoja Kanādas Ārlietu ministrija.

Jaunā Sīrijas valdība ir apsolījusi aizsargāt Sīrijas reliģiskās un etniskās minoritātes, taču drošības spēki pēdējās dienās nogalinājuši simtiem alavītu civiliedzīvotāju. Asads, kurš aizbēdzis no Sīrijas, pieder pie alavītu kopienas.

Paziņojumā par sankciju atvieglošanu Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī un starptautiskās attīstības ministrs Ahmeds Hussens nosodīja šīs slepkavības un aicināja Sīrijas pagaidu valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu vardarbību.

“Civiliedzīvotāji ir jāaizsargā, ir jāaizsargā visu reliģisko un etnisko grupu cieņa un cilvēktiesības, un vainīgie jāsauc pie atbildības,” uzsvēra ministri.