ANO Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas jaunais ziņojums par Ukrainu, kas šonedēļ publicēts tiešsaistē, oficiāli tiks iesniegts ANO Cilvēktiesību padomei nākamajā otrdienā.

Komisija secinājusi, ka Krievijas varasiestādes ir vainīgas cilvēku pazušanā un spīdzināšanā.

“Abi noziegumi tika pastrādāti kā daļa no plaša un sistemātiska uzbrukuma civiliedzīvotājiem un saskaņā ar koordinētu valsts politiku,” norādīts ziņojumā.

Parasti ANO izmeklētāji savos apgalvojums nav tik tieši.

Ziņojumā teikts, ka liels skaits civiliedzīvotāju tika aizturēti teritorijās, kas nonāca Krievijas kontrolē. Daudzi no viņiem pēc tam tika pārvietoti uz ieslodzījuma vietām okupētajās Ukrainas teritorijās vai Krievijā.

Šo ilgstošo aizturēšanu laikā Krievijas iestādes pastrādāja vēl citus pārkāpumus un noziegumus, secinājuši izmeklētāji.

“Daudzi upuri ir pazuduši bez vēsts mēnešiem un gadiem ilgi, un daži no viņiem gāja bojā nebrīvē,” teikts ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka Krievijas varasiestādes sistemātiski nav sniegušas informāciju par aizturēto personu atrašanās vietu.

Krievija rīkojās ar nolūku izņemt pazudušos cilvēkus no likuma aizsardzības, teikts ziņojumā, kurā piebilsts, ka arī karagūstekņi tikuši spīdzināti un kļuvuši par piespiedu pazušanas upuriem.

Krievija “sistemātiski izmantoja spīdzināšanu pret noteiktām aizturēto kategorijām, lai iegūtu informāciju, piespiestu un iebiedētu”,

secināts izmeklēšanā.

Brutālākie spīdzināšanas veidi tika izmantoti nopratināšanas laikā, bet Krievijas iestādes “sistemātiski izmantoja arī seksuālu vardarbību kā spīdzināšanas veidu pret aizturētajiem vīriešiem”, pārliecinājušies izmeklētāji.

Komisija arī pētīja pieaugošo incidentu skaitu, kad Krievijas karavīri nogalinājuši vai ievainojuši sagūstītos Ukrainas karavīrus, kas ir kara noziegums.

“No Krievijas bruņotajiem spēkiem dezertējušo karavīru liecības parāda, ka tiek īstenota politika neņemt gūstekņus, bet tā vietā tos nogalināt,” teikts ziņojumā.

Tajā norādīts, ka abas karojošās puses ir izdarījušas kara noziegumu, nogalinot vai ievainojot ievainotos karavīrus, izmantojot dronus.

Ziņojumā ir arī izklāstīti cilvēktiesību pārkāpumi, ko Ukrainas varasiestādes pieļāvušas pret cilvēkiem, kuri apsūdzēti sadarbībā ar okupantiem.

Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā 2022.gada februārī. Tā paša gada martā ANO Cilvēktiesību padome sāka augstākā līmeņa izmeklēšanu par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem.

Komisija uzsvēra, ka ir jāpanāk taisnīgums un jānodrošina, lai pārkāpumu un noziegumu izdarītāji tiktu saukti pie atbildības.

Komisija norādīja, ka Ukraina ir sadarbojusies ar izmeklētājiem, bet Krievija neatzīst komisijas darbu un atteikusies sadarboties.