Sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem Mahārāštras štata Nāgpurā pirmdien sākās hinduistu nacionālistu grupu protesta laikā, kad hinduistu nacionālisti pieprasīja nojaukt jau vairāk nekā 300 gadus mirušā musulmaņu Mogulu valdnieka Aurangzeba kapavietu.

Mahārāštras štata parlamenta deputāts Čandrašehars Bavankule sacīja, ka vardarbības laikā ievainoti vismaz 34 policisti un vēl pieci cilvēki, kā arī bojātas vairākas mājas un transportlīdzekļi.

Augsta ranga policijas darbinieks Ravinders Singals sacīja, ka līdz šim ir aizturēti vismaz 50 cilvēki.

Štata galvenais ministrs Devendra Fadnavis sacīja, ka vardarbība sākās pēc tam, kad “tika izplatītas baumas, ka protestētāji dedzinājuši reliģiska satura lietas”, atsaucoties uz Korānu.

Aurangzeba kapenes atrodas Čhatrapati Sambhadžinagārā, kas atrodas aptuveni 500 kilometru attālumā no Nāgpuras. Agrāk pilsēta tika saukta par Aurangabādu Mogulu valdnieka vārdā.

Aurangzebs ir Indijas hinduistu nacionālistu neieredzēta figūra. Mogulu valdnieku vaino par hinduistu vajāšanu viņa valdīšanas laikā 17.gadsimtā, lai gan daži vēsturnieki saka, ka šādi stāsti ir pārspīlēti.

Tā kā hinduistu nacionālistu premjerministra Narendras Modi valdīšanas laikā spriedze starp hinduistiem un musulmaņiem ir pieaugusi, Aurangzeba nicināšana ir palielinājusies. Modi jau agrāk ir pieminējis Aurangzebu, vainojot viņu hinduistu vajāšanā.

Šādi izteikumi ir izraisījuši satraukumu valsts musulmaņu minoritātē, kas nav maza un pēdējos gados ir nonākusi hinduistu nacionālistu vardarbības epicentrā. Hinduistu nacionālistus ir iedrošinājis premjerministrs, kurš kopš savas pirmās ievēlēšanas 2014.gadā lielākoties ir klusējis par šādiem uzbrukumiem.

Saspīlējums saistībā ar Mogulu valdnieku Indijā ir pastiprinājies pēc tam, kad iznāca Bolivudas filma “Čhāva”, kas ir asa sižeta filma par hinduistu karotāju, kurš cīnījās pret Aurangzebu.

Daži kinokritiķi ir nosodījuši filmu par to, ka tā veicina šķelšanos, kas draud saasināt reliģiskās nesaskaņas valstī.

Lai gan Indijas hinduistu kopienas vairākuma un musulmaņu attiecībās jau sen pastāv spriedze, tiesību aizsardzības grupas apgalvo, ka Modi laikā uzbrukumi minoritātēm ir kļuvuši nekaunīgāki. Tās arī apsūdz Modi diskriminējošā politikā pret valsts musulmaņiem.

Modi valdošā hinduistu nacionālistu partija “Bharatiya Janata Party” (Indijas Tautas partija; BJP) to noliedz.

Hinduistu ekstrēmisti ir vērsušies arī pret musulmaņu dievnamiem visā valstī un izvirzījuši pretenzijas uz vairākām slavenām mošejām, apgalvojot, ka tās ir uzceltas uz ievērojamu tempļu drupām. Daudzas šādas lietas tiek izskatītas tiesās.

Pagājušajā gadā Modi izpildīja hinduistu nacionālistu – un miljoniem hinduistu – sen izteikto prasību, atklājot pretrunīgi vērtēto templi uz nopostītās mošejas vietas Ajodhijā, Indijas ziemeļos.

16.gadsimtā celto Babri mošeju 1992.gadā nojauca hinduistu pūļi, kuri tic, ka tieši šajā vietā ir dzimis Rāma, kas ir viena no hinduisma visgodātākajām dievībām.