Parlaments decembrī Junu atstādināja no amata impīčmenta ceļā saistībā ar viņa īslaicīgi izsludināto karastāvokli.

Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.

64 gadus vecais Juns kļuvis par pirmo Dienvidkorejas prezidentu, kurš tiek tiesāts kriminālprāvā, vēl formāli esot amatā.

Viņš janvārī tika apcietināts un ir apsūdzēts sacelšanās vadīšanā, par kuru var tikt piespriests mūža ieslodzījums vai pat nāvessods.

Juna advokāti apgalvo, ka izmeklēšanai jau no paša sākuma trūka leģitimitātes, un apstrīd viņa apsūdzēšanas likumību, jo karastāvokļa izsludināšana ir valsts galvas kompetencē.

Seulā nedēļas nogalēs notiek plaši protesti pret Junu, kā arī viņa atbalstītāju demonstrācijas.

Pie tiesas nama Seulas centrā gandrīz visu laiku notiek protesti, bet otrdien policija norobežoja piekļuvi tiesai.

Policija bažījas, ka dienā, kad tiks pasludināts spriedums, var izcelties vardarbīgas sadursmes un nekārtības.

Juna atbalstītāji vienreiz jau iebruka Seulas tiesā, salaužot durvis un izsitot logus, kad tiesa pagarināja Juna aizturēšanu. Vēlāk viņš tika atbrīvots.

“Policija mobilizēs visus pieejamos resursus, lai garantētu sabiedrības drošību un nepieļautu situācijas pāraugšanu nopietnā sociālā konfliktā,” paziņoja valsts policija.

Seulā tiks izvietoti vairāk nekā 14 000 policistu. Sprieduma nolasīšanas dienā tiks slēgtas skolas, uzņēmumi un tūrisma objekti Konstitucionālās tiesas tuvumā.

Ķīnas vēstniecība Seulā brīdinājusi Ķīnas pilsoņus turēties pa gabalu no protestiem un publiski nekomentēt tos.

ASV vēstniecība aicināja amerikāņus izvairīties no vietām, kur gaidāmas demonstrācijas, un būt uzmanīgiem lielu pūļu tuvumā.

Dienvidkorejas prezidenta pienākumu izpildītājs Hans Duksu lūdza politiskos līderus atturēties no izteikumiem, kas varētu pamudināt uz nelegāliem protestiem vai vardarbību.

“Neatkarīgi no iznākuma mums ir mierīgi un racionāli jāpieņem tiesas lēmums,” viņš uzsvēra.

Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.