Vien pagājušajā gadā tika reģistrēti vairāk nekā 200 šādi incidenti, atklāja amatpersona, piebilstot, ka šajā skaitlī nav iekļauti ikdienišķie rutīnas kiberuzbrukumi. Tostarp arī NATO štābs katru mēnesi saskaras ar tūkstošiem kiberuzbrukumu.

Runājot par sprāgstvielām piekrauto dronu, kas tika atrasts Leipcigas/Halles lidostā Vācijā, amatpersona teica, ka šo sprāgstvielu veids liecina par to, ka šajā incidentā bija tieši iesaistīts Krievijas izlūkdienests. “”Semtex” nav tāda lieta, ko iedot kādam bērnam, kuru esi vervējis, spēlējot videospēles,” teica amatpersona.

NATO, tāpat kā Vācijas valdība, uzskata šo incidentu par hibrīduzbrukumu, lai gan sprāgstvielas neeksplodēja.

Krievija cenšas graut politisko un praktisko atbalstu Ukrainai un gatavojas iespējamai turpmākai eskalācijai. Tostarp Krievija izspiego kritisko infrastruktūru un loģistikas ķēdes, kā arī iepriekš izvieto ļaunprogrammatūras svarīgās rūpnieciskās kontroles sistēmās.

NATO ir īpaši nobažījusies par uzbrukumu rakstura izmaiņām, atklāja amatpersona, skaidrojot, ka uzbrukumu “skaits pieaug, to smagums pieaug, riska apetīte pieaug.”

NATO cenšas stiprināt draudu atturēšanu, izmantojot militārus pasākumus un labāku kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Alianse plāno arī izveidot kritiskās enerģētikas infrastruktūras tīklu, lai apmainītos ar drošības informāciju ar operatoriem un atbalstītu kopīgas ārkārtas situāciju mācības, aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem un kiberaizsardzību.

Īpaši nopietnos gadījumos NATO augstākais militārais komandieris varētu lūgt dalībvalstīm izmantot uzbrūkošas kiberspējas, norādīja amatpersona.