“Nekļūdieties, Pekina investē un darbojas šajā reģionā, lai gūtu militāras priekšrocības un negodīgu ekonomisku labumu,” reģionālā drošības konferencē paziņoja ASV aizsardzības ministrs.

Viņš aicināja reģiona valdības sadarboties, lai atturētu Ķīnu un novērstu draudus, ko rada starptautiskie narkotiku karteļi un masveida imigrācija.

Otrdien Hegsets tikās ar Panamas prezidentu Hosē Raulu Mulino un apskatīja Panamas kanālu.

Tramps uzskata, ka ASV par Panamas kanāla izmantošanu maksā pārāk augstu maksu un ka Ķīna ietekmē kanāla darbību. Panama to ir noliegusi.

Neilgi pēc Hegseta un Mulino tikšanās Ķīnas vēstniecība Panamā platformā “X” kritizēja ASV valdību, apgalvojot, ka Vašingtona izmantojusi šantāžu, lai aizstāvētu savas intereses, un ka tas, ar ko Panama veic darījumus, ir suverēns Panamas lēmums, kurā ASV nav tiesību iejaukties.

Honkongā bāzētajam konglomerātam “CK Hutchison Holdings” ir līgumus uz 25 gadiem par ostu pārvaldi abos kanāla galos.

Panamas valdība paziņojusi, ka tiek veikta nomas līguma revīzija, un pirmdien secināja, ka pieļauti pārkāpumi, ko “CK Hutchison” trešdien noliedza.

“CK Hutchison” jau paziņojis, ka pārdos savu kontrolpaketi ostās konsorcijam, kurā ietilpst amerikāņu kompānija “BlackRock Inc”, tādējādi pēc pārdošanas pabeigšanas ostas faktiski nonāks ASV kontrolē.

Hegsets trešdien paziņoja, ka parakstīs vienošanos ar Panamu par Panamas kanāla drošību un darbību, kas ļaus ASV karakuģiem “kuģot pirmajiem un brīvi”.

Fakts, ka ASV saskaņā ar līgumu ir pienākums aizsargāt kanālu, bet tai bija arī jāmaksā par savu karakuģu pārvietošanu starp Atlantijas un Kluso okeānu, bija viena no galvenajām Trampa administrācijas sūdzībām.

Panamas kanāla lietu ministrs Hosē Ramons Ikasa pavēstīja, ka abas valdības meklēs mehānismu, kā atmaksāt ASV karakuģu maksājumus par kanāla izmantošanu.

Viņš atklāja, ka ASV karakuģi katru gadu samaksājuši vidēji piecus līdz septiņus miljonus ASV dolāru.

Ministrs piebilda, ka pagājušajā finanšu gadā kanāls ienesa Panamai aptuveni 2,4 miljardus ASV dolāru.