Tiesas piespriestais sods ir nedaudz īsāks nekā prokuratūras marta sākumā pieprasītie deviņi gadi cietumā. Kriminālkodekss par spiegošanu paredz brīvības atņemšanu no sešiem līdz 15 gadiem.

82 gadus vecais Manovs, kurš tika aizturēts pērn janvārī un atrodas apcietinājumā, tiesā savu vainu atzina daļēji.

Manova advokāts lūdza tiesu apsūdzēto attaisnot, sakot, ka nav pierādījumu, ka viņa klienta savāktā informācija būtu nodota kādas ārvalsts specdienestiem.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka Manovs, kurš ir Lietuvas un Krievijas dubultpilsonis, vācis informāciju un nodevis to Krievijas militārajam izlūkdienestam GRU. Viņš vācis Krieviju interesējošu informāciju saistībā ar politisko situāciju Lietuvā, taču šī informācija nav bijusi slepena.

Spiegot Manovs sācis 2018.gadā, taču Krievijas izlūkdienesti ar viņu jau pirms tam bija vienojušies par nelikumīgām darbībām.

Par spiegošanu viņš saņēmis finansiālu atlīdzību.

Manovs, kurš 1945.gadā ticis deportēts, iepriekš dzīvojis Krievijā, pēc tam ieradies Lietuvā, kur 2005.gadā iestājies konservatīvajā partijā “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”. Kad pagājušā gada decembrī kļuva zināms, ka Manovs tiek turēts aizdomās spiegošanā, viņš no partijas tika izslēgts.

Viņš bija Lietuvas Politieslodzīto un izsūtīto apvienības Šauļu nodaļas valdes loceklis.

Manovs ir fotogrāfs. 2014.gadā viņam Šauļos bija fotoizstāde “Lietuva – manā sirdī”.

Saskaņā ar tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju viņam dažādu pasākumu laikā bija piekļuve visiem partijas līderiem un visām partijas darbībā iesaistītajām valsts amatpersonām.