Sanāksmē tika pārrunāti tādi jautājumi kā turpmākais atbalsts Ukrainai, Baltijas jūras reģiona drošība, Krievijas, tostarp tās “ēnu flotes” ierobežošana, transatlantiskās attiecības, Eiropas un visas Eiroatlantiskās telpas drošības un aizsardzības stiprināšana, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

NB8 sanāksmē pirmo reizi pievienojās “Veimāras trīsstūra” valstis – Polija, Vācija un Francija. Braže tikšanos sauc par vēsturisku, jo šādā formātā tā notika pirmo reizi.

“Šādā formātā tiekamies pirmo reizi, un tas ir apliecinājums kopīgam mērķim – padziļināt reģionālo sadarbību, stiprināt drošību un noturību Baltijas jūras reģionā.

Mēs visi esam “vienā laivā”, un kopīgi pieņemtie lēmumi ietekmēs mūsu visu drošību,”

pauž politiķe.

Braže uzsvērusi, ka Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un tā dēvētajām “Veimāras valstīm” ir vienots redzējums par atbalsta turpināšanu Ukrainai.

Pēc politiķes teiktā, “tas ir mūsu visu morāls, juridisks un politisks pienākums – atbalstīt valsti, kura pašaizsargājas un vienlaicīgi cīnās arī par mūsu drošību”.

Braže norādīja, ka suverēna, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir neatņemama Eiroatlantiskās un globālās drošības sastāvdaļa, un sabiedrotie paliek vienoti šajā nostājā.

Sanāksmes dalībvalstis kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma ir sniegušas vairāk nekā 100 miljardu eiro militāru un cita veida atbalstu.

Tās turpināšot sniegt politisku, ekonomisku, militāru un humānu atbalstu Ukrainai, “lai tai nodrošinātu iespējami spēcīgākas pozīcijas ceļā uz visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, kas garantētu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī stiprina Eiropas drošību”.

Braže norādīja uz nepieciešamību strauji stiprināt pašu drošību, tai skaitā būtiski jāpalielina aizsardzības izdevumi, lai sasniegtu NATO spēju mērķus un lai uzņemtos lielāku atbildību par Eiropas un Eiroatlantisko drošību.

Ministre uzsvēra, ka Krievija ir un paliek tiešs drauds reģiona drošībai.

“Pašlaik nekas neliecina par Krievijas vēlmi pēc miera – tās nelikumīgais agresijas karš pret Ukrainu un arvien intensīvāki hibrīddraudi ietekmē stabilitāti un drošību globālā mērogā,”

uzsver Braže.

Politiķe norāda uz nepieciešamību turpināt spiedienu uz Krieviju, tai skaitā ar jaunām sankcijām. Tāpat tiek gaidīts Eiropas Savienības rīcības plāns attiecībā uz pakāpenisku Krievijas energoresursu importa pārtraukšanai.

Tas, pēc Bražes sacītā, “ir būtisks instruments” Krievijas kara ekonomikas ieņēmumu samazināšanai. Panākta arī vienošanās par koordinētāku sadarbību, lai ierobežotu Krievijas “ēnu floti”.

“Krieviju jāturpina vājināt, lai, noslēdzot pamieru, Krievijai nav spēju un iespēju īstenot jaunu iebrukumu,”

uzsvēra Braže.

Ministri bija vienisprātis, ka Krievijas aktīviem jāpaliek iesaldētiem līdz brīdim, kad Krievija pārtrauks karu pret Ukrainu un pilnībā kompensēs nodarīto kaitējumu.

Ministri arī pauduši stingru atbalstu Ukrainas Eiroatlantiskajai integrācijai.

Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja progresu, kas panākts Londonas sanāksmē starp tā sauktajām “E3” valstīm jeb Apvienoto Karalisti, Franciju un Vāciju, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī mudināja turpināt procesu. Tāpat ministri atzinīgi novērtēja paveikto “Labas gribas koalīcijā”.

Ministri tāpat pārrunājuši Eiropas Komisijas “Balto grāmatu” par Eiropas aizsardzības gatavību 2030.gadam un “ReArm Europe” plānu, kā arī nepieciešamību palielināt Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko kapacitāti un novērst kritisko spēju trūkumus.

Tas ietver stratēģiskas partnerības, kopīgus iepirkumus un investīcijas, lai Eiropā attīstītu spēcīgu aizsardzības industriju, norāda ĀM.