“Mēs devām norādījumus nekavējoties apturēt visus lidojumus no Kolumbijas uz Venecuēlu,” preses konferencē paziņoja Venecuēlas iekšlietu ministrs Diosdado Kaveljo, piebilstot, ka aizturēti 38 cilvēki, tai skaitā 17 ārzemnieki.

Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdība bieži apgalvo, ka ASV un Kolumbija organizē sazvērestības un apvērsumus, lai to gāztu.

Kolumbijas Civilās aviācijas pārvalde apstiprināja, ka komerclidojumi starp abām valstīm ir apturēti. Kaveljo neatklāja, cik ilgi lidojumu aizliegums būs spēkā.

Kolumbijas Ārlietu ministrija ziņu aģentūrai AFP paziņoja, ka aktivizējusi diplomātiskos kanālus, lai iegūtu plašāku informāciju.

Ministrija norādīja, ka netika iepriekš brīdināta par lidojumu atcelšanu.

Kaveljo pavēstīja, ka algotņi, kas esot iefiltrējušies Venecuēlā, ir saistīti ar Venecuēlas opozīcijas līderi Mariju Korinu Mačado, kura aicinājusi boikotēt svētdien gaidāmās vēlēšanas.

Ministrs apgalvoja, ka aizturētie plānojuši uzbrukt ārvalstu vēstniecībām, slimnīcām un policijai.

Viņš teica, ka algotņi ieradās no Kolumbijas, daži ar lidmašīnu, citi pa sauszemi, bet sākotnēji viņa ieradās Kolumbijā no citām valstīm.

Karakasa un Bogota atsāka lidojumus 2022. gada novembrī pēc Kolumbijas pirmā kreisā prezidenta Gustavo Petro ievēlēšanas, kurš atjaunoja divpusējās saites, kas tika pārtrauktas 2019. gadā, kad toreizējais līderis Ivans Duke atteicās atzīt Maduro pārvēlēšanu uz otro termiņu.

Maduro atrodas pie varas Venecuēlā kopš 2013. gada.

Pagājušā gada jūlijā valstī notika prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju atkal tika pasludināts Maduro. Taču Nacionālā vēlēšanu padome nepublicēja detalizētu pārskatu par balsojumu.

Opozīcija publicēja rezultātus no vēlēšanu iecirkņiem, kas liecināja par opozīcijas kandidāta Gonsalesa Urutijas pārliecinošu uzvaru.

Opozīcijas nostāju par vēlēšanu iznākumu atbalstīja ASV, citas G7 valstis, kā arī vairākas Latīņamerikas valstis.