Kopš Rietumi vērsa sankcijas pret Maskavas naftas eksportu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Maskava sankciju apiešanai izmanto tankkuģus ar neskaidriem īpašniekiem un apšaubāmu apdrošināšanu.

Eiropas valdības tā dēvētās ēnu flotes tankkuģus bieži apsūdz arī apzinātā vai neapzinātā zemūdens komunikāciju bojāšanā un vides apdraudēšanā.

Zviedrijas valdības paziņojumā teikts, ka ārvalstu kuģu kontrole tiks pastiprināta, pieprasot informāciju par to apdrošināšanu.

Jauno noteikumu mērķis ir vērsties pret “ēnu floti”, lai tādējādi pastiprināju kuģošanas drošību un vides aizsardzību.

Zviedrijas krasta apsardzei un kuģošanas uzraudzības iestādēm uzdots pārliecināties ne tikai par to kuģu apdrošināšanu, kas ieiet Zviedrijas ostās, bet arī par to kuģu apdrošināšanu, kas šķērso tās teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu, kas sniedzas aptuveni 200 jūras jūdzes no piekrastes.

Zviedriju un Somiju norūpē nesenie incidenti, kuros pērn tika bojāta zemūdens enerģētiskā un sakaru infrastruktūra.

“Mēs pieredzam pieaugošu skaitu satraucošu incidentu Baltijas jūrā, kas prasa (..) sagatavoties ļaunākajam,” norādījis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Viņš piebildis, ka pārbaužu ceļā iegūtā informācija var tikt nodota sabiedrotajiem un iekļauta datubāzēs, kas tiek izmantotas sankciju ievērošanas uzraudzībai.

Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) pagājušajā nedēļā apstiprināja 17.sankciju kārtu pret Krieviju, ar kuru ierobežojumiem pakļauti gandrīz 200 “ēnu flotei” piederīgi tankkuģi.