liepajniekiem.lv
Uz laiku bloķē Fonteinu
Sarunas iesākumā G. Ansiņš jokojoties citē kādu Liepājas teātra aktrisi, kura teikusi: “Sliktas ziņas es neesmu pelnījusi!”
Lai vai kā, vēlēšanas viņam nesušas ļoti labu vēsti: Liepājas partija izcīnījusi vislielāko mandātu skaitu savā 20 gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē – deviņas vietas jeb par trim vairāk nekā pēdējā sasaukumā.
“Šokējoši! Domāju, ka neviens neticēja, ka tā vispār var būt – ka viena partija var iegūt tik daudz mandātu,”
sajūtas, agrā svētdienas rītā uzzinot balsošanas rezultātus, raksturo Liepājas mērs.
Šīs G. Ansiņam bija sestās Liepājas domes vēlēšanas, kurās viņš kandidē, un ar katru nākamo balsošanu viņš stabili audzējis vēlētāju simpātijas.
Pirms četriem gadiem viņš bija vienīgais kandidāts, kuru domes deputāti virzīja priekšsēdētāja amatam, un atbalsts bija vienbalsīgs.
Pa šiem četriem gadiem esot kļuvis sirmāks un viedāks.
“Pirmajās stundās un dienās, kad kļuvu par pilsētas mēru, bija sajūta, ka es visu protu. Taču vicemēra un mēra pozīcija tomēr ir atšķirīgas lietas. Tas bija mans atklājums.”
Liepājas mērs spriež, ka, viņaprāt, nav tādu cilvēku, kas ir pilnīgi nejūtīgi pret kritiku, un arī viņš tāds neesot. Taču ārējo izpausmi mēģinot saglabāt tik, cik protot, bieži ar smaidu.
“Katram laika posmam ir sava kritiskā deva. Pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām biju apjucis, kad cilvēki nāca klāt un teica labas lietas, kas latviešiem nav raksturīgi. Tas manī radīja gandrīz lielāku stresu, nekā kāds man būtu nācis klāt un rājies.
Tā patiesībā ir jocīga sajūta, jo reti ir gadījumi, kad tev pasaka paldies vai atsūta uzmundrinošu īsziņu.
Parasti jau iedzīvotāji pie domes priekšsēdētāja nāk ar sūdzībām, negācijām, nerisinātiem jautājumiem. Piemēram, sieviete, kas rāda, kā izskatās bērna zābaciņi, kad viņš ar tiem lietainā laikā iet pa grantēto ielu.
Tā ir tā ierastā dzīves ikdiena, bet, kad tevi pēkšņi apstādina uz ielas sieviete gados un saka paldies, tad tas ir tāds emocionāls, pat varbūt, šoks.”
Priekšvēlēšanu laikā īpaši naski pret Ansiņu sociālajos tīklos aģitēja uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins. Viņaprāt, patiesais Liepājas mērs joprojām ir Sesks, bet Ansiņš ir tikai “Seska paklausīgs izpildītājs”.
Fonteina komentāri feisbukā pie Ansiņa ierakstiem neilgi pirms vēlēšanu dienas gan pēkšņi pazuda. Kāpēc? Mērs teic, ka viņam ar Fonteinu vienmēr bijušas labas attiecības, un arī šobrīd, viņaprāt, tās ir diezgan pozitīvas.
“Bet, ņemot vērā, ka sajutu, ka šie komentāri ir politiski motivēti, jo Fonteinu ģimenes pārstāvji kandidē no citas partijas, atļāvos uz laiku viņu [Fonteinu] nobloķēt.”
Tomēr mūziķis nav vienīgais, kurš jautā: kas tad ir īstais šerifs pilsētā?
G. Ansiņš to komentē šādi: “Politikā ir partiju vadītāji. Nekad neesmu teicis, ka pilsētu vada Liepājas mērs, kurš nevar pieņemt vienpersoniski lēmumus, bet pilsētu vada politiskās partijas, kas vienojušās konkrētiem mērķiem.
Tikpat labi tas ir Jānis Vilnītis, kas vada “Latvijas reģionu apvienību” Liepājā, un tikpat labi tas ir Uldis Sesks.
Ja mēs valstī varētu vienoties un Saeima to pieņemtu, ka notiek tiešās mēra vēlēšanas, tad tā būtu pilnīgi cita situācija. Un es to atbalstītu.
Manuprāt, tas ir daudz pragmatiskāk un reālāk, jo mēs redzam arī situācijas, kad kāds politiskais spēks ir uzvarējis, izvirzījis mēra kandidātu, bet gala rezultātā nepieciešami politiskie kompromisi.”
Prot patikt cilvēkiem
J. Vilnītis, uz jautājumu: kurš ir īstais šerifs, atbild diplomātiski: “Ceru, ka nākamajos četros gados šerifs būs Gunārs.”
Viņš G. Ansiņu iepazinis gan kā U. Seska vietnieku, gan savu vietnieku, visbeidzot kā pilsētas mēru.
“Gunāra stiprā puse ir, ka viņš māk patikt cilvēkiem, un šeit es viņu salīdzinātu ar bijušo politiķi Anatoliju Gorbunovu, kura politiķa tēls arī patika cilvēkiem.”
Savukārt, salīdzinot divus mērus – Ansiņu un Sesku –, Vilnītis spriež, ka atšķirība ir pietiekami liela.
“Uldim bija cits pluss. Viņš tomēr ir uzņēmējs un mācēja kā saimnieks skatītes uz to, kā panākt viena vai otra lēmuma izpildi vai situācijas atrisinājumu.
Tas, ka kādam uzticies, ir labi, taču tev jākontrolē un jāprasa arī izpilde. Šajā ziņā Gunāram vēl jāaug.”
Tikmēr Dace Bluķe, kura jaunajā domē nav ievēlēta, vērtē, ka Ansiņš ir daudz demokrātiskāks nekā abi iepriekšējie domes priekšsēdētāji – Vilnītis un Sesks.
Taču dažkārt esot manāms, ka Liepājas partija nav tik demokrātiska, cik varbūt Ansiņš pats gribētu būt.
“Protams, ka Ulda Seska ietekme ir jūtama, sākot ar to, ka viņš ir SEZ valdē. Un viņam pietuvināti ģimenes locekļi saistīti ar SEZ uzņēmumiem,” viņa saka.
“Man bijusi iespēja strādāt ar abiem Liepājas mēriem – Uldi Sesku un Gunāru Ansiņu.
Katrs no viņiem pārstāv atšķirīgu laikmetu un vadības stilu,”
pauž domes priekšsēdētāja biroja vadītājs Andrejs Rjabcevs.
“Uldis Sesks ilgus gadus vadīja Liepāju ar stabilu un hierarhisku pieeju – viņš prata strukturēt darbu, uzstādīt skaidras prasības un daudzus jautājumus risināja savā kabinetā, aicinot cilvēkus pie sevis. Šī pieeja bija piemērota sava laika Liepājai un ļāva pilsētai izaugt pēc sarežģītajiem 90. gadiem.
Savukārt Gunārs Ansiņš ir jaunās paaudzes politiķis – daudz atvērtāks, uz dialogu vērsts, ar mūsdienīgu Eiropas skatījumu. Viņš nebaidās iet pie cilvēkiem, pats uzklausa, uzrunā, aicina uz sadarbību.”
Pēc A. Rjabceva domām, tas, ka G. Ansiņš uzticas saviem cilvēkiem un deleģē atbildību, ir nevis vājums vai neizlēmība, bet mūsdienīgas pārvaldības iezīme, kas kļūst arvien izteiktāka visā pasaulē: “Protams, šāds stils prasa no viņa ļoti daudz – emocionāli un fiziski.
Ir dienas, kad vakaros redzu viņu iztukšotu, bet viņš nezaudē motivāciju.
Tieši šī enerģija un vēlme virzīties uz priekšu, neiestrēgstot pagātnes modelī, ir tas, ko novērtē arī daudzi liepājnieki. To apliecina arī vēlēšanu rezultāti.”
Fakti par Gunāru Ansiņu
- Dzimis 1970. gadā.
- Liepājas pašvaldībā strādā kopš 1994. gada, ilgus gadus bijis vicemērs.
- 2021. gada jūlijā ievēlēts par Liepājas mēru.
- Vides maģistrs.
- Nesen ieguvis jaunu iesauku – Gu. Šādi G. Ansiņu vizītes laikā Liepājā nodēvējis Dienvidkorejas vēstnieks.
- Sirdij tuva klasiskās mūzikas komponista Ērika Ešenvalda daiļrade.
- Izvēlas kafiju, dod priekšroku desertam, ne sāļām uzkodām.
- Sev veltītu vissavdabīgāko komplimentu dzirdējis veikalā, kur pircis košļājamo gumiju, bet to, ejot prom, aizmirsis pie kases. Kāda pircēja tad Liepājas mēram uzsaukusi: “Onkulīt, jūs aizmirsāt!”
- Dziedājis korī “Līva” un Nīcas vīru korī.
- Šogad maijā ar sievu Līgu svinējuši 30 gadu kāzu jubileju jeb pērļu kāzas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
