Valdība jau martā paziņoja, ka plāno nākamajā desmitgadē palielināt aizsardzības izdevumus par aptuveni 300 miljardiem Zviedrijas kronu (aptuveni 27 miljardiem eiro).

Zviedrija pēc Aukstā kara beigām krasi samazināja savus aizsardzības izdevumus, bet pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, mainīja savu kursu.

Par mērķi tika noteikts līdz 2030.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Zviedrija atteicās no neitralitātes statusa un 2024.gada martā pievienojās NATO.

ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj, lai NATO sabiedrotie apņemas aizsardzībai tērēt 5% no IKP.

Sagaidāms, ka NATO samitā Hāgā, kas notiks 24. un 25.jūnijā, tiks panākta vienošanās par NATO aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu līdz 5% IKP, paredzot 3,5% tiešiem aizsardzības izdevumiem un 1,5% ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai.

Palielinot aizsardzības izdevumus par aptuveni 300 miljardiem Zviedrijas kronu, tie sasniegs 3,5% no IKP līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 2,4%, ko valsts patlaban tērē aizsardzībai. Jaunās investīcijas tiks finansētas ar aizņēmumiem, norādīja Zviedrijas finanšu ministre Elizabete Svantesone.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons norādīja partiju plašā vienprātība šajā jautājumā ir “praktiski unikāla” pasaulē.

“Atklāti sakot, (investīcijas) ir arī par to, lai mūsu bērniem un mazbērniem nebūtu jāmācās runāt krieviski,” piebilda Svantesone.