Kamēr vēl nebija cilvēku ka biezs, atnācēji uzrunāja tuvu ieejai sēdošu milici. “Tas žigulis arī brauks?” viņam jautāja. Braukšot gan.

“Saka taču – ja uz skatuves ir bise, tad tā izšaus, tāpat – ja pie skatuves ir žigulis, tad tas brauks,” uzrunātais bija Uldis Vārna.

Viņam izrādē miliča loma, samērā klusa, salīdzinot ar tēliem, kuri bija iesaistīti mantojuma, mīlas, darbošanās un citās peripetijās.

Skatītāju reakcija liecināja, ka viņus sajūsmināja spilgti raksturlomu tēlojumi.

Kristīni Pastori par Dagnijas lomas atveidojumu apbalvoja ar aplausiem jau izrādes laikā, bet citkārt aplaudēja par ainu kopumā.

Un smējās, jau paredzot, kāds teksts sekos. Piemēram, kad Dagnija nāca ar kažoku vai Ēriks – ar grābekli pār plecu.

Grobiņnieku un draugu iestudējumā darbojās arī Daniels Matisons (Uģis), Anna Albrekta (Lāsma), Andis Jablonskis (Jāzeps), Gundars Venens (Ēriks), Agnija Pērkone (Mirttante), Agnese Kreišmane (Olita), Inese Gusta (Veronika), Jānis Stongvils (Viktors), Arnolds Pinkulis (Pigalu Frīdis).

Kad izrāde bija beigusies un aktieri paklanījušies, lādzīgā Mirttante paņēma ziedu pušķi, ko viņai no Rīgas atveda Dagnija, un teica runu:

“Un tad es domāju, domāju un izdomāju, ka šīs gožār rozītes es dāvinu, Gunta, tev,”

aktrise A. Pērkone apsveica iestudējuma režisori Guntu Gruntiņu.

Skatītāji uzgavilēja arī viņai un vēl pilsdrupās skanēja: “Atkārtot, atkārtot!”

Sava nozīme bija arī izrādes vajadzībām iedotajiem spēkratiem. Spodrā žiguļa īpašnieks ir Edgars Eņģelis, motocikli ar blakusvāģi pieder Vilnim Ēķim un Aivaram Priedolam.

Portāls apjautājās skatītājiem, kā patika izrāde, un atsauksmes bija tikai pozitīvas:

“Malači grobiņnieki! Olita bija lieliska, tantīte arī laba.

Patika muzikālie iestarpinājumi. Skaists piektdienas vakara notikums. Izrāde ievadīja Jāņu noskaņojumā. Jānovēl, lai iestudē vēl kaut ko līdzīgu, jo cilvēkiem vajag tādus sirsnīgus gabalus.”