liepajniekiem.lv
Īpaši nozīmīgs pasākums tas ir tiem latviešiem, kas ikdienā dzīvo svešzemēs un kam rūp, lai viņu bērni nepazaudē savu latvisko garu.
Šodien pulksten 20 ikviens interesants aicināts apmeklēt svinīgo daudzinājumu.
Nepazaudēt saknes
Nometnē uzņemti vairāk nekā 400 dalībnieki no Latvijas un 13 ārvalstīm. Visgarāko ceļu mērojušas ģimenes no Ķīnas, Austrālijas, ASV un citurienes. Sapulcējušās arī vairākas vietējās ģimenes.
No tālākām zemēm ieradusies Sanita Šūmane-Karami. Augusi Pierīgā, bet nu jau 20 gadus dzīvo Dienvidkalifornijā, ASV. Tur auguši arī viņas abi dēli Mārtiņš un Kristofers.
Viņa pastāsta, ka uz “3×3” saietiem bijusi arī iepriekš. Biežāk gan sanākot tikt uz to, kuru rīko Mičiganas štata Garezerā.
“Braukt pamudina latviskā dzīvesziņa.
Man ir svarīgi, lai bērni šeit arī turpina attīstīt savu latviešu valodu, lai būtu labs kontakts, komunikācija ar vecvecākiem. Tāpēc arī cenšamies šeit pavadīt vismaz kādu daļu no vasaras.”
Vienpadsmitgadnieks Kristofers un astoņgadīgais Mārtiņš latviski runā brīvi. Sanita strādā Losandželosas latviešu pamatskolā un pēc iespējas vairāk visur iesaista arī dēlus.
S. Šūmanes-Karami vecmāmiņa bijusi kurzemniece, viņa lepojas. Grobiņā gan pēdējo reizi bijusi bērnībā, tāpēc priecājas par iespēju pilsētu izzināt no jauna.
Pirms saieta atklāšanas pāris dienas pavadījuši arī Liepājā. Tā bijusi neliela atpūta pirms aktīvās nedēļas nometnē.
“3×3” piedāvājums un ievirzes šogad tik interesantas, ka grūti izvēlēties, ko no visa darīt. Beigās priekšroku devusi senā krekla un pastalu darināšanai.
“Divus rītus apmeklēju arī latviskās virtuves ievirzes. Man ļoti patika! Žēl, ka laika nepietiek visu nodarbību izskriešanai,” pauž ASV latviete.
Savukārt Kristofera mīļākās ievirzes bija koka darbnīca un senās vikingu spēles.
Grobiņas vikingi
Senās vikingu spēles Grobiņas kuršu vikingu apmetnē vada Trinkūnu ģimene no Grobiņas.
Imants Trinkūns ir gids, vēstures izzinātājs, kustības “Vēstures rekonstruktori” dalībnieks. Kopā ar sievu Valdu labprāt interesentus iepazīstina ar to, kā dzīvoja un cīnījās senāk.
“Šādā nometnē esam pirmo reizi.
Mūs pieaicināja uz nometni vadīt šo ievirzi, teica, ka mēs tak to varam! Nu tad, ko mākam, to rādām!
Piedalāmies kā vietējie, tāpēc nakšņojam paši savās mājās, bet mēs varam piedalīties arī citās ievirzēs, kas mūs pašus uzrunā un interesē,” stāsta Valda.
Izvēlējusies seno apavu darbnīcu un adatas pinumu nodarbības. “Pati ikdienā tādus apavus valkāju, bet mani jau novecojuši. Šī bija forša iespēja pašai sev izgatavot jaunus. Bet, kā var noprast, manis izvēlētās ievirzes saistītas ar vēsturi,” viņa smej.
Saietu ģimene vērtē kā ļoti jauku pasākumu, piepildītu. V. Trinkūna ir pārliecināta, ka ģimenes stiprina ne tikai īpaši organizētās nodarbības, bet kaut vai kopīga pamuzicēšana vakaros.
“Man šķiet, ka būtu interesanti kādreiz piedalīties tikai kā nometnes dalībniekiem, neko nevadot. Tad mēs tajā visā procesā būtu vairāk iekšā.”
Seno vikingu spēļu norises laikā grobiņnieki dalībniekiem izrāda senos ieročus. Katram iespēja izšaut gan ar loku, gan mest šķēpu vai mēģināt mērķī trāpīt ar cirvi.
“Visiem, kas pie mums atnāk, parasti ir viena no divām reakcijām.
Daļa ir patīkami izbrīnīti, domā, ka šo visu izmēģināt ir forši. Un tad ir tādi, kas paskatās, sabīstas, pārmet krustu un aiziet,”
smej Imants.
Grobiņas “3×3” rīko Laura Bitiniece ar vīru Kārli Taukaču un meitiņu Trīni. Laura pati uzaugusi šajā latviešu kustībā un kopā ar vecākiem organizējusi piecus Latvijas saietus.
Ģimene bija ieplānojusi 58 ievirzes dažāda vecuma dalībniekiem.
“Saskaitot pilnīgi visas aktivitātes un pasākumus, sanāk, ka katru dienu jāizvēlas starp teju 70 norisēm.
Līdz ar to šī nedēļa pagājusi ļoti ražīgi. To var arī redzēt, jo praktiskajās ievirzēs daudz kas jau tapis – pašūti krekli, uzkalti gredzeni, uzdarināti ādas zābaki,” stāsta L. Bitiniece.
Saieta vadītāja smej, ka cilvēki no malas izskatās ne tikai aizņemti, bet arī pārņemti. Visas nodarbības ir vienlīdz labi apmeklētas, taču visātrāk brīvās vietas beigušās ievirzē “Ciemos pie saimniekiem”.
Tur nometnes dalībnieki tiek izvadāti pa dažādām vietējām zemnieku saimniecībām. Ciemojušies pie mājražotājiem, māksliniekiem un citiem novadniekiem.
Vakar gan visi “3×3” dalībnieki devušies kopīgā ekskursijā, lai Dienvidkurzemes skaistākās vietas nepaliek neapskatītas.
“Novads, pilsēta, saimnieki – visi ir bijuši ārkārtīgi pretimnākoši!
Skolas direktore Laila Roga regulāri apjautājas, vai mums kā netrūkst. Grūti saprast, cik no šī visa ir veiksmes un cik vietējo ļaužu nopelns,” uzsver L. Bitiniece.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
