liepajniekiem.lv
Oāze pilsētas centrā
Pavasarī zemessargs Mārcis Veits, atgriežoties Latvijā no mēnesi ilgām starptautiskām militārām mācībām Vācijā, sācis lūkoties, ko tad Liepājā darīt.
Iepriekšējās darba attiecības bija beigušās, un 27 gadus vecais liepājnieks meklējis jaunu nodarbi. Saņēmis dažus piedāvājumus, taču līdz reālai darbībai tā arī nav nonācis.
“Tad sapratu, ka nav ko uz citiem paļauties, ir jāiet un jādara pašam,”
stāsta uzņēmējs.
“Jādod Liepājai tas, kā tai pietrūkst, – vasarīga garša.” Tā nu Mārcis uz vasaras sezonu nolēmis izveidot pop up grila bāru.
Kolēģis, kurš devies misijā uz Libānu, viņam aizlienējis ēdināšanas treileri, kas, vienojoties ar uzņēmēju Uldi Meļķi, novietots Graudu ielas kultūras vietas “Wiktorija” romantiskajā pagalmā.
“Cilvēki, kuri šeit nāk baudīt maltīti, vēlas šo vasarīgo ēdienu – šašliku, ribiņas, arī kaut ko eksotiskāku,
proti, astoņkāji uz kūpināta baklažāna, čipotles, salsas un gvakamoles mērcītes, ko gatavo meksikānis, kas uz Liepāju pārcēlies no Meksikas.
Ēdieni šeit top uz grila, ko kurinu ar ozolkoku. Nupat savu piedāvājumu papildinājām ar šašlika burgeriem. Ir arī deserti, piemēram, paša ceptie mājas kēksiņi,” stāsta uzņēmējs.
Grilbāram dots nosaukums “Ie-kod”. Uzņēmējs gan uzsver, ka saistībā ar šo nosaukumu nekāda stāsta nav. “Tas radās vienkārši šitā (Mārcis uzsit knipi). Liepājnieki ir radoši, viņi paši var izdomāt stāstu.”
Ēstuve “Wiktorijas” pagalmā sāka darbu samērā nesen – jūnija vidū, taču tūristi, lielākoties lietuvieši, ceļu uz grilbāru jau atraduši.
Ciemiņiem uzņēmējs piedāvā ne tikai ēdienu un dzērienus, bet arī Liepājas suvenīrus.
Arī brīdī, kad portāls viesojas jaunajā ēstuvē, to apciemo divas pilsētas viešņas no Vācijas. Viņas jautā pēc kokosriekstu piena mačas (matcha – dzēriens, kas arī Latvijā kļuvis populārs).
Mārcis atjoko, ka šeit vēl kokosrieksti tikai zied, tāpēc šāda piena nav, taču, lai viešņas pilsētu atcerētos ar smaidu, viņš uzdāvina Liepājas uzlīmes. Abas turpat šo velti steidz iemūžināt foto un tad dodas prom.
Mārcis:
“Interesanti, ka daudzi liepājnieki, atnākot uz šejieni, saka – tāda oāze pilsētas centrā! Viņi to nebija pamanījuši. Šis reāli ir tāds kā Ēdenes dārzs.”
Ēdienu gatavošanu liepājnieks apguvis pašmācības ceļā, līdz šim šajā sfērā nav darbojies. Vien gadiem ilgi mājās gatavojis ēdienu savai meitenei, grilēšanas prasmes licis lietā arī ģimenes saietos.
Pirmos soļus uzņēmējdarbībā Mārcis savulaik spēra, kopā ar bijušo skolasbiedru atverot Liepājā beziepakojuma preču veikalu.
“Ēdināšana ir tā nozare, kas pirmā izjūt visas nebūšanas –
ekonomisko situāciju, pandēmiju, auksto laiku. Taču, tā kā man pagaidām nav mutes, ko barot, proti, ģimeni vēl neesmu izveidojis, varu atļauties riskēt,” skaidro grilbāra saimnieks.
Taču visas olas vienā kulītē liepājnieks nav salicis – viņš ir arī hokeja tiesnesis, kā arī Mārcim ir neliels auto nomas biznesiņš.
“Vēl es reizēm vizinu “vecmeitas” (vecmeitu ballīšu dalībnieces) ar moci,” viņš pasmejas. Tā gan vairāk esot izraušanās no rutīnas, nevis biznesiņš.
“Vienmēr sapņoju par šādu busu!”
To, ka Siena tirgū, tukšajā laukumā, kas norobežots ar žogu, aiz autobusa pieturas, atvērsies kāda ēdināšanas iestāde ar terases tipa iekārtojumu, liepājnieki pamanīja pavasarī.
Tad laukumā pie terases parādījās interesanta izskata melna, masīva automašīna ar uzrakstu “Bus Bruno”.
Un pienāca pirmā nedēļas nogale, kad jaunā ēdināšanas iestāde pie sevis uzņēma pirmos garšas baudītājus.
Jaunās vietas īpašnieks ir 22 gadus vecais liepājnieks Bruno Jaunzemis, kurš kafejnīcā darbojas kopā ar māsām un ģimenei tuviem cilvēkiem.
Pēc 12. klases pabeigšanas devies sevis meklējumos un aizbraucis uz ārzemēm. Nonācis Francijā, kur strādājis restorānā un kafejnīcā, kur piedāvāti burgeri, burito un steiki.
Jau no agrākiem gadiem Bruno sapņojis par savu kafejnīcu. Pieredze darbā ārzemēs ļāvusi tuvoties šim sapnim, arī veidojot naudas uzkrājumus.
“Biju par šādu busiņu sapņojis, bet nedomāju, ka tikšu pie tik liela un iespaidīga,”
sāk stāstīt Bruno.
Melnais furgona tipa auto, kurā iekšā bijis viss nepieciešamais inventārs, atvests no Polijas, 1000 kilometrus no Liepājas.
“Busiņš vispār ir no Kalifornijas, un vispār tas ir cietumnieku buss bijis,”
kafejnīcas īpašnieks izklāsta.
Kad braucis pēc tā, domājis, ka tas ir skolas autobuss.
Uz Poliju Bruno, kuram sirdslieta ir retro auto, kuru daži eksemplāri apskatāmi pie kafejnīcas, aizbraucis ar savu veco bembīti kabrioletu, ko iemainījis pret šo brīnumu. Tiesa, nācies mazliet piemaksāt.
“Kad tiku pie šī, tas uzdzina tādu enerģiju un asini!”
viņš atminas.
Pa ceļam uz mājām, uz Liepāju, tomēr uznācis nogurums un nācies nakti pavadīt pašam šajā sapņu automobilī.
“Taču pagulēt nevarēja, vēl piedomāju, kā šis auto agrāk kalpojis,” viņš smaidot piemetina.
Kafejnīca piedāvā dažādus sātīgus gardumus – liellopa, vistas, veģetāros burgerus, gaļas burito, kā arī dzērienus, tostarp piedomāts par bērnu ēdienkarti un arī saldajiem gardumiem.
Turpat uz vietas tiek ceptas pankūkas. Starp citu, tieši ar pankūku riteni jeb mobilo pankūku pannu uzņēmējdarbību sākuši jau pagājušajā vasarā.
“Esam no tā izauguši. Taču Liepājā nebija daudz opciju, kur mums apmesties, kur zemes īpašnieks vēlētos, ka attīstām kaut ko. Pazīstams piedāvāja šeit, bija pretimnākošs, patika mūsu ideja, redzēja, kāds varētu būt iznākums, un izīrēja. Te piebraukšana ērta, daudz vietas vēl, lai var attīstīties.
Domāju, ka šis ir arī pienesums Liepājai pilsētvides attīstībā – agrāk te bija tukšs laukums, akmeņi te bija. Tagad te ir dzīvība, cilvēki nāk, priecājas.
Šī vieta ir kustībā, te notiek rosība apkārt,”
vērtē kafejnīcas īpašnieks.
“Bus Bruno” pabijis lielākos pasākumos, kā “Līvas ciema tirgus”, Grobiņas svētkos, šogad plānoti vēl notikumi, ja uzņēmēju pieteikumus apstiprinās.
“Cenšamies domāt par augstākās klases produktiem, tostarp iekļaut vietējo ražotāju produktus. Esam gatavi sadarboties ar vietējiem,” pauž uzņēmējs.
Šobrīd ēdināšanas iestāde strādā visas dienas no pusdienlaika līdz vakaram, pirmdienas gan šobrīd ņem brīvas, jo nedēļas nogales ir intensīva darba pilnas, bet plānots, ka ar laiku vasaras sezonā atvērti būs visas nedēļas garumā.
“Skatīsimies, kā būs pa ziemas periodu, taču parasti ziemas pie mums ir klusākas. Tādēļ mums ir sapnis aizbraukt ar šo busu uz Alpu kalniem. Gribētos padzīvot, atvērt “vāku vaļā” ar skatu uz kalniem.”
Taču šis iespaidīgais auto ir ar ļoti lielu degvielas patēriņu – tas apēd 40 litrus uz 100 kilometriem.
Sapnis desmit gadu garumā
“Paši vēl līdz galam neesam noticējuši tam, ko darām,” saka Toms Dreimanis, kurš kopā ar sievu Agnesi Ganību ielā, kur iepriekš saimniekoja ēstuve “Chicken Fly”, maija otrajā pusē atvēra meksikāņu stila ēstuvi “NomNom” (angļu valodā šī frāze raksturo garšīgu ēdienu jeb “ņam, ņam”), kuras galvenais ēdiens ir dažādu veidu tako.
Laulātais pāris ēstuvē saimnieko divatā. Agnese stāsta, ka sapnis par savu ēstuvi ildzis aptuveni desmit gadus, taču visu šo laiku abiem bijis bail spert šo soli. Līdz šī gada februārī Dreimaņu pāris sapratis – ir laiks!
“Ieraudzījām, ka šī vieta ir pieejama, proti, izlikta īrei. Nolēmām, ka tieši šeit sākt to visu ir labs sākums,”
stāsta Agnese.
Par telpām gan bijis jāpacīnās, jo nelielās ēkas īpašnieks nav vairs vēlējies tajā ielaist ēdinātājus. Taču pārim izdevies viņu pārliecināt, un tad arī Dreimaņi ķērušies pie remonta.
“Visu pašu rokām darījām,” teic Agnese, kuru papildina vīrs, pēc izglītības uzņēmējdarbības maģistrs: “Visi brīvdienu vakari šeit tika pavadīti. Es te vienkārši rāpoju pa grīdu”.
Vienlaikus ar savas ēstuves iekārtošanu Agnese, kurai ir pavāra izglītība, strādājusi burgernīcā “Street Burger”.
Viņa nāk no Dobeles puses, bet pirmā darbavieta Liepājā Agnesei bijusi restorānā “Barons Bumbier’s”, ko pirms vairākiem gadiem slēdza.
“Vairāk vai mazāk no visādām vietiņām kā tāds sūklis esmu salasījusies, līdz februārī sapratu, ka esmu gatava atvērt pati savu ēstuvi.
Strādāt, zinot, ka cilvēki nāk pie tevis, ir pilnīgi cita jauda,” teic “NomNom” saimniece.
Laulātais pāris tako ēstuvē saimnieko divatā – abi tad arī apkalpo klientus. Agnese: “Mēs jau vēl nezinām, kas mūs sagaida, bet sākums ir foršs.“
Piedāvāt tieši meksikāņu ēdienu izlēmuši, jo šī niša Liepājā vēl nav attīstīta. “Un arī, lai šeit nesmietos par meksikāņu kultūru, jo esmu redzējusi, ka daudzi tieši tako tā kā izsmej,” paskaidro Agnese.
Toms palepojas, ka
nesen viņu ēstuvē paviesojies īsts meksikānis, kurš jau sešus gadus dzīvo Liepājā, un izteicis komplimentu, ka tako šeit garšo tieši tāpat kā mājās.
“Viņš bija atnācis arī otrreiz un teica, ka nāks arī trešo. Tas bija sirdi sildoši.”
Agnese savukārt piebilst, ka tieši šādu komplimentu dēļ ir vērts turpināt darboties.
No ārpuses neizteiksmīgais “NomNom” namiņš atrodas tranzītielas malā, tāpēc daudzi autobraucēji tam paskrienot garām, pat nezinot, kas tajā iekšā. Vien, paverot ēstuves durvis, daudzu sejā lasāms pārsteigums.
Interjerā dominē Meksikai raksturīgas krāsas – dzeltens un tumši sarkans, bet bāra lete “uzziedējusi”, pateicoties Liepājas labākajai draudzenei – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pasniedzējai Dacei Jegorovai-Strazdiņai, kura gleznojumam veltījusi mēnešus.
Dreimaņu pāris novērtē, ka viņus ļoti atbalsta draugi, kas ēstuvi gan palīdzot reklamēt, gan arī ēdienu izmēģinājuma laikā izteica savu vērtējumu.
“Viņi godīgi arī pateica, ja negaršo, un tas man ir ļoti svarīgi,” atzīst Agnese.
“Ir ēdāji, kas mūs jau atraduši, lielākoties ģimenes ar bērniem un pārīši, un noteikti ir tādi, kas mūs vēl tikai meklē. Mums jau ir diezgan daudz pastāvīgo klientu,” norāda Agnese, piebilstot, ka šo ēstuvi uzgājuši arī lietuvieši.
Esot klienti, kuri ar velosipēdiem uz šejieni braucot pat no otra pilsētas gala.
Tomēr tas, ka Liepājā ēdēju nav daudz, esot ļoti jūtams, tāpēc saimnieki neslēpj bažas par to, kā būs tad, kad aktīvā tūrisma sezona noslēgsies.
Viņi cer, ka klienti uz “NomNom” nāks arī ziemā, jo aukstajā gadalaikā, kad viss ir pelēks un drūms, Liepājā otras tik saulainas vietas neesot.
“Atvērušies esam, un tagad vienkārši jācīnās,” optimistiski nosaka Toms.
Savs restorāns, ēdienkarte un maizes cepiens
Rožu laukums, blakus tam “Romas dārzs” un tajā restorāns “RO bread”, kura īpašnieks un izveidotājs ir Roberts Ozoliņš. “Daudz sakritību, jā. Man šķiet, ka lieliski nolasās vēstījums,” vērtē īpašnieks.
33 gadus vecais Roberts nav liepājnieks, par tādu kļuvis samērā nesen, pārceļoties no savas pēdējās dzīvesvietas Kuldīgas, un sācis darboties restorāna telpās šopavasar.
“Visu savu dzīvi esmu bijis pavārs. Kā sāku darboties virtuvē, tā arī neesmu atgājis no tās.”
Pieredzi guvis labākajos Latvijas restorānos.
“Pirms diviem gadiem pārcēlos uz Liepāju. Ilgi strādājot šajā sfērā, saproti, ka tas, ko vēlies sasniegt, ir savs restorāns, kurā saimniekot. Pienāca apgaismība, ka Liepāja būtu tā vieta, kur vērt vaļā to savējo,” stāsta Roberts.
“Nokrita no debesīm iespēja pieteikties Eiropas projektā kā jaunam pašnodarbinātajam. Gribēju iet mazo ceļu, iesākumā cept savu maizi. Tur ir nepieciešama viena galda virsma, maisītājs, krāsns, ledusskapis. Ko biju pamanījis Liepājā, ka trūkst ceptas baltās maizes – šādas nišas nebija,” turpina Roberts.
“Mums ir sestdienas cepiens,” smaidot saka Roberts.
Viņa restorāns no rītiem nodrošina galvenokārt viesnīcai “Roma” klientiem brokastis, savukārt no trešdienas līdz svētdienai pēcpusdienās ikviens var atnākt nobaudīt Roberta ēdienkarti.
“Labi ja mēnesi esam vaļā, bet ēdienkartes jau mums ir divas. Šī ir tāda konceptuāla vieta,” viņš norāda.
Roberts uzsver, ka viņam svarīga ir produktu sezonalitāte un tas, ka produkts ir vietējais. “Līdz Jāņiem bija sparģeļi un rabarberi, tie beidzās, liekam jaunu bildi iekšā,” viņš piemetina.
“Vispirms ir produkts: eju pie tirgotāja, skatos, kas viņam tobrīd ir, un domāju, ko ar to varu iesākt, nevis eju pie zemnieka un prasu konkrētas lietas,”
pamato restorāna īpašnieks un pavārs.
“Šeit nebūs picas, pastas un burgeri. Garšas kārpiņām būs kas jauns, varbūt zināms, bet svaigs. Esam domājuši par gaļēdājiem, zivs ēdājiem un veģetāriešiem.
Kā arī izmantojam maksimāli visu derīgo no produkta, piemēram, tā no maizes atgriezumiem tapusi mūsu oriģinālā maizes zupa,” viņš atklāj.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
