Savukārt Lietuvā elektroenerģijas cena samazinājās par 36% un bija 43,01 eiro par MWh, bet Igaunijā tā saruka par 39% un bija 41,35 eiro par MWh.

Ikstundu cena Baltijā svārstījās no -23,58 eiro par MWh līdz 299,9 eiro par MWh.

Tikmēr “Nord Pool” sistēmas cena pagājušajā mēnesī bija 19,28 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja par 45% lielāka ražošana vēja stacijās (VES), kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās (HES). Kopējā ražošana HES jūnijā auga par 40% salīdzinājumā ar maiju.

Mēneša laikā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums “Estlink 2” atsāka darbu 20.jūnijā, tādējādi plūsma no Somijas pieauga un bija par 15% lielāka nekā maijā.

Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde VES samazinājās par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules elektrostacijās (SES) stacijās samazinājās par 4%.

Atomelektrostaciju (AES) pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Jūnijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, un bija 1901 gigavatstunda (GWh), kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024.gadā.

Latvijā patērētās elektroenerģijas daudzums, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 8% un bija 471 GWh. Lietuvā tika patērēts par 7% mazāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī – 858 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājās par 5% un bija 571 GWh.

Elektroenerģijas ražošana Baltijā gandrīz nemainījās, salīdzinot ar maiju, tomēr bija par trešdaļu lielāka nekā 2024.gada jūnijā, veidojot 1654 GWh.

Latvijā tika saražotas 439 GWh elektroenerģijas, kas ir par 26% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Lietuvā tika saražotas 826 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk, bet Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija kritās par 7% – līdz 389 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība jūnijā bija 87%. Latvijā šis īpatsvars bija 93%, Lietuvā 96%, bet Igaunijā – 68%.

Ūdens pietece Daugavā pagājušajā mēnesī bija vidēji 822 kubikmetri sekundē, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāka par ilggadēji vidējo pieteces līmeni. Pieteces pieaugumu ietekmēja nokrišņu daudzums, kas, pēc Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, bija 30% virs mēneša normas.

Ražošana “Latvenergo” stacijās pagājušajā mēnesī pieauga, un kopā tika saražotas 353 GWh elektroenerģijas. Lielāka ūdens pietece Daugavā veicināja HES ģenerācijas pieaugumu par 43% salīdzinājumā ar maiju – līdz 348 GWh. Tikmēr ražošana termoelektrostacijās (TEC) bija sešas GWh.

Lielāka nokrišņu daudzuma prognozes ietekmēja jūnija vidējās nākamā mēneša sistēmas nākotnes (“Nordic Futures”) cenu – tā samazinājās par 13% un bija 22,07 eiro par MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pakāpās par 2,8% un bija 38,68 eiro par MWh.

Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs vidēji pieauga līdz 4,7 teravatstundām (TWh). Hidrorezervuāru aizpildījums pieauga līdz 64%, kas ir divi procentpunkti virs normas.

Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (“Dutch TTF front-month index”) vidējā cena jūnijā bija 36,7 eiro par MWh. Mēneša vidū gāzes cena svārstījās Izraēlas-Irānas kara ietekmē, kas norisinājās no 13. līdz 24.jūnijam.

Lai arī cena brīžiem pārsniedza 42 eiro par MWh, līdz ar 23.jūnija paziņojumu par uguns pārtraukšanu pazuda arī iecenotais risks, ka varētu tikt traucētas naftas un gāzes piegādes, un cena atgriezās 35 eiro par MWh līmenī. 2024.gadā apmēram 20% sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības daudzuma tika pārvadāta caur Hormuza jūras šaurumu, kas atrodas starp Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Irānu, un traucējumi kuģu satiksmē caur šo šaurumu ietekmētu arī dabasgāzes cenu Eiropā.

Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis jūnijā pieauga no 48% līdz 59%. Pēc ziemas sezonas dabasgāzes krājumi ES aug līdzīgā tempā kā 2023. un 2024.gadā, lai arī līmenis ziemas beigās bija zemāks nekā 2023. un 2024.gadā.

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) mēneša vidējā cena kāpa par 9% un bija 69,71 ASV dolāri par barelu. Arī jēlnaftas cenas ietekmēja notikumi Tuvajos Austrumos, 19.jūnijā cenai sasniedzot 78,85 ASV dolārus par barelu.

Tomēr jau 23.jūnijā tā būtiski nokritās un jau 24.jūnijā atgriezās zem 70 ASV par barelu atzīmes. Turpmākās cenas tendences noteiks tirdzniecības pārrunu virzība, jēlnaftas piedāvājums un ekonomikas izaugsmes ātrums Ķīnā un citos nozīmīgākajos tirgos. Pēdējos mēnešos vērojamais ASV dolāra vērtības kritums nodrošina papildu atbalstu naftas cenām.

Ogļu nākamā mēneša kontrakta (“Front Month API2 Coal”) vidējā cena jūnijā pieauga par 6% – līdz 103,35 ASV dolāriem par tonnu. Lai arī kopumā cena sekoja tendencēm energoresursu tirgū, pieaugums izrādījās noturīgāks. Turklāt parādījās bažas par atsevišķu Eiropas AES nepieejamību vasaras mēnešos.

Tajā pašā laikā cenu svārstīgumu emisijas kvotu tirgū noteica ģeopolitiskā situācija, tomēr augstāka AER izstrāde ierobežoja pieprasījumu.