Uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: “Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim.”

Laikraksts norāda, ka Zelenska un Trampa komunikācija palikusi draudzīgāka un daļēji par to jāpateicas Eiropas līderu, īpaši Francijas prezidenta Emanuela Makrona, centieniem.

Savu lomu spēlējusi arī Krievijas diktatora Vladimira Putina nepiekāpība, kā arī Zelenska ierašanās uz tikšanos ar Trampu NATO samitā uzvalkā.

“Washington Post” raksta, ka Eiropas līderi un republikāņi, kas atbalsta Ukrainu, burtiski konsultēja Zelenski un cits citu par to, kā runāt ar Trampu.

“Eiropas līderi palīdzēja Zelenskim noformulēt atvainošanos Trampam pēc publiskā strīda par uzvalku. Viņi izstrādāja ukraiņiem pieņemamu pamiera priekšlikumu. Un Eiropas līderi, kuri sazvanās ar Trampu (viņš dažkārt negaidīti piezvana), izmantoja saziņu ar viņu, lai uzsvērtu, ka Putins apdraud ASV intereses.

Īpaši izpalīdzīgs bija Makrons, kurš izmantoja savas ilggadējās, lai gan dažkārt sarežģītās attiecības ar Trampu, lai nodotu vēstījumu, ka atbalsts Ukrainai palīdzēs Baltajam namam gūt uzvaras. Abi līderi sazinās gandrīz katru otro dienu,” ziņoja laikraksts.

Turklāt Tramps ir publiski izrādījis neapmierinātību ar Putinu, sakot, ka Krievijas diktators sarunās ar viņu nepārtraukti ierosinājis visādas muļķības. Pēdējā saruna notika 3.jūlijā, dienu pirms Tramps piezvanīja Zelenskim.

Laikraksta avoti vēsta, ka Zelenska komanda pēc viņu telefonsarunas 4.jūlijā bijusi sajūsmā.

Kāda Ukrainas amatpersona žurnālistiem pastāstīja, ka Tramps 4.jūlijā sacījis Zelenskim, ka Ukraina, paliekot aizsardzībā, nemainīs kara gaitu un tai ir jāpāriet uzbrukumā.

Kā iepriekš ziņoja laikraksts “Financial Times”, uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: “Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim.”

Vēlāk pats Tramps un Baltais nams centās mīkstināt sacīto, un Tramps paziņoja, ka Ukrainai netiks piegādāti ieroči, kas varētu sasniegt Maskavu. Savukārt Baltā nama preses pārstāve skaidroja, ka Tramps tikai vēlējās iegūt informāciju, bet neaicināja veikt triecienus.

Kopš šīs sarunas ir pagājušas nepilnas divas nedēļas, un Tramps ir nolēmis pārdot Ukrainai ieročus par Eiropas līdzekļiem. Kā raksta “Washington Post”, Trampa sabiedrotie apgalvo, ka viņš nav atteicies no sava galvenā mērķa – pēc iespējas ātrāk izbeigt karu Ukrainā.

Viņš piekritis ieroču pārdošanai, jo “tas ļaus viņam distancēties no atbalsta Ukrainai, vienlaikus saglabājot pietiekamu ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz Maskavu par labu miera līgumam”.