Ideju aizliegt partiju vācieši noraida ar balsu vairākumu 52% pret 27%, liecina Allensbahas institūta aptaujas rezultāti.

Aizliegumam iebilst 65% respondentu austrumu daļā, bet tas samazinās līdz 49% rietumu federālajās zemēs, rāda avīzē “Frankfurter Allgemeine Zeitung” publicētie rezultāti.

Aptaujas veicēji atklāja vairākus iemeslus, kāpēc tiek noraidīts partijas aizliegums.

Galvenais iemesls bija tas, ka respondenti ir pazīstami ar AfD atbalstītājiem – 67% rietumvāciešu un 88% austrumvāciešu viņu paziņu lokā ir AfD atbalstītāji.

Vēl viens būtisks iemesls, kādēļ respondenti noraidīja aizliegumu, ir tas, ka daudzi respondenti uzskata, ka partijas, kas atbalsta aizliegumu, vienkārši vēlas atbrīvoties no grūta konkurenta politikā.

AfD, kas ir pazīstama ar savu retoriku pret imigrantiem, musulmaņiem un Eiropas Savienību, ir Vācijas politikas uzmanības centrā jau vairāk nekā desmit gadus. Pēdējos gados šī partija spējusi palielināt savu popularitāti, izmantojot neapmierinātību ar situāciju ekonomikā un imigrāciju. Tagad tā ir Vācijas lielākā opozīcijas partija.

Aicinājumi aizliegt AfD pastiprinājās pēc tam, kad Vācijas iekšējais izlūkdienests – Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) – maijā atzina AfD par labēji ekstrēmistisku organizāciju. BfV norādīja, ka ir iegūti konkrēti pierādījumi, ka partijas centieni apdraud Vācijas demokrātisko kārtību.

Atzīšana par labēji ekstrēmistisku organizāciju dod iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt partiju, samazinot šķēršļus tādiem pasākumiem kā telefonsarunu noklausīšanās un slepeno aģentu iefiltrēšana.

Tomēr BfV lēmums ir apturēts, jo AfD par to iesniegusi sūdzību tiesā.

Vācijas Konstitucionālai tiesai ir pilnvaras lemt par kādas politiskās partijas aizliegšanu, ja tā apdraud valsts demokrātisko iekārtu un likuma varu. Prasību Konstitucionālajā tiesā par partijas aizliegšanu var iesniegt valdība, parlamenta apakšpalāta Bundestāgs vai augšpalāta Bundesrāts.