Neskatoties uz nevalstisko organizāciju kritiku, 263 deputāti nobalsoja par Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras (SAP) nonākšanu tiešā valsts prezidenta ieceltā ģenerālprokurora pakļautībā.

NABU izmeklē korupcijas gadījumus valsts institūcijās, bet SAP nodarbojas ar prasību uzturēšanu tiesā korupcijas lietās.

Pēdējos desmit gados Ukraina ir pastiprinājusi korupcijas novēršanas pasākumus, lai sasniegtu mērķi iestāties Eiropas Savienībā (ES), taču korupcijas skandāli turpina satricināt valsti arī pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

ES iepriekš pauda bažas par Ukrainas rīcību attiecībā uz pretkorupcijas institūcijām, uzsverot, ka ES “sniedz būtisku finansiālu atbalstu Ukrainai ar nosacījumu, ka tā nodrošina progresu caurskatāmības, tiesisko reformu un demokrātiskas pārvaldības jautājumos.

Nevalstiskā organizācija “Pretkorupcijas rīcības centrs” paziņojis, ka parlamenta atbalstītais likumprojekts pretkorupcijas institūcijas padara praktiski bezjēdzīgas, jo “ģenerālprokurors izbeigs izmeklēšanas pret visiem prezidenta draugiem”.

Pirmdien tiesībsargājošās institūcijas veica kratīšanu NABU un aizturēja vienu darbinieku aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.

Starptautiskās organizācijas “Transparency International” Ukrainas birojs paziņojis, ka tas esot “varasiestāžu mēģinājums kaitēt pēc Pašcieņas revolūcijas izveidoto pretkorupcijas institūciju neatkarībai”

NABU darbību sāka 2015.gadā pēc tā dēvētas Pašcieņas revolūcijas jeb Maidana, kura rezultātā tika gāzts korumpētais prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs.

“Transparency International” Korupcijas uztveres indeksā starp 180 valstīm Ukraina pērn bija 105.vietā salīdzinājumā ar 144.vietu 2013.gadā.