Tusks paziņoja, ka izmaiņas valdībā veicis, lai gādātu par valsts iekšējo kārtību, ārējo drošību un Polijas nākotni.

Ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš sabiedriskās domas aptaujās ir viens no valstī populārākajiem politiķiem, iecelts arī par vicepremjeru.

Šķiet, ka Tusks gatavo Sikorski kā savu iespējamo pēcteci, pieļāvis laikraksts “Rzeczpospolita”.

Iekšlietu ministra amatā Marcins Kerviņskis nomainīs Tomašu Semoņaku, kurš valdībā turpmāk būs slepeno dienestu koordinators.

Tusks arī paziņoja, ka valdības reorganizācijas ietvaros tiek izveidotas divas jaunas ministrijas.

Jaunajā Enerģētikas ministrijā tiks apvienota esošās Klimata, Vides un Rūpniecības ministrijas. To vadīs Milošs Motika.

Savukārt Andžejam Domaņskim uzticēta apvienotā Finanšu un ekonomikas ministrija.

Pēc reformas ministriju skaits samazināsies no 26 līdz 21.

Premjerministrs cenšas nostiprināt savas politiskās pozīcijas, jo 6.augustā amatā stāsies jaunievēlētais prezidents Navrockis, kas pārstāv opozīcijā esošo nacionālkonservatīvo partiju “Likums un taisnīgums” (PiS) un ir pārliecināts eiroskeptiķis.

Polijas prezidentam ir tiesības uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumprojektiem, un sagaidāms, ka Navrockis izmantos šīs pilnvaras vēl agresīvāk nekā viņa priekšgājējs Andžejs Duda, kurš arī pārstāvēja PiS.

Navrocka prezidentūra varētu iezīmēt būtiskas pārmaiņas gan iekšpolitikā un ārpolitikā.

Tuskam nākas rēķināties arī ar pieaugošo spriedzi paša koalīcijā, kuru veido trīs vēlēšanu apvienības.

Tuskam ir grūtības izpildīt daudzus no saviem 2023.gada priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem, piemēram, liberalizēt likumus par abortiem un reformēt tiesu sistēmu, lai stiprinātu tiesiskumu.

“Strīdam jābeidzas,” trešdien brīdināja Tusks, paziņojot, ka “visiem koalīcijas partneriem ir jāsaprot, ka tiek gaidīta vienotība”.