Pēc Umerova teiktā, Ukrainas delegācija sanāksmē izklāstīja Ukrainas prioritātes, par kurām runājis prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina turpina uzstāt uz pilnīgu un beznosacījumu pamieru, kam jābūt reālam, uzsvēra Umerovs.

Delegācija arī ierosināja Krievijas un Ukrainas līderus tikšanos līdz augusta beigām, sacīja Umerovs. Viņš neko neteica par Krievijas reakciju uz to.

Ukrainas delegācijas vadītājs arī sacīja, ka “prioritāra uzmanība tika pievērsta humānajai jomai”. Vienlaikus viņš diezgan īsi pieskārās šim tematam: “Attiecībā uz karagūstekņu apmaiņu mēs sagaidām turpmāku progresu. Mēs turpinām uzstāt uz civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, atbrīvošanu”.

Maskavas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka puses vienojušās apmainīties ar vismaz 1200 karagūstekņiem no katras puses.

Tāpat Krievija piedāvājusi Ukrainai nosūtīt 3000 karavīru mirstīgās atliekas.

Attiecībā uz Kijivas ierosināto abu līderu iespējamo tikšanos Medinskis sacīja, ka tajā nevajadzētu apspriest miera līgumu, bet gan to parakstīt. Viņš uzsvēra, ka šādai tikšanās reizei būtu rūpīgi jāsagatavojas.

Patlaban, pēc Medinska teiktā, tiek pabeigta apmaiņa ar 250 karagūstekņu grupām uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas.

Tika arī apspriests jautājums par civiliedzīvotāju atgriešanos. Pēc Medinska teiktā, tas saistīts ar to, ka Ukraina tur aptuveni 30 Kurskas apgabala iedzīvotāju.

“Mēs vēlreiz ierosinājām Ukrainas pusei apsvērt, mūsuprāt, ļoti svarīgu jautājumu – īslaicīgu, 24-48 stundu pamieru izsludināšanu uz sadursmes līnijas, uz frontes līnijas, lai būtu iespēja sanitārajām komandām savākt ievainotos, lai būtu iespēja komandieriem savākt savu kareivju līķus. Tagad tā sauktajā pelēkajā zonā pastāvīgās FPV dronu dominances briesmu dēļ mediķu komandas pārāk riskē, evakuējot ievainotos,” sacīja Medinskis.

Ukrainas un Krievijas sarunu trešā kārta Stambulā ilga mazāk nekā stundu.

Ukrainas un Krievijas delegācijas iepriekš tikās Stambulā 16.maijā un 2.jūnijā, kad Vašingtona pastiprināja spiedienu panākt vienošanos, taču nekāds izrāviens netika panākts.

Ukrainas un Krievijas sarunu delegācijas vienojās tikai par gūstekņu un karavīru mirstīgo atlieku apmaiņu. Kopš tā laika Krievija ir sākusi intensīvus gaisa uzbrukumus Ukrainai un sagrābusi vairāk pierobežas teritoriju.

Kijiva uzstāj, ka Maskavas spiediena palielināšana apliecina, ka tā neizturas nopietni pret iespējamu 2022.gada februārī sāktā atkārtotā iebrukuma Ukrainā izbeigšanu.