Ķīnas vadība cenšas tuvināties ES, mēģinot radīt iespaidu, ka ir uzticamāks partneris nekā ASV.

Lai gan ES un Ķīnas samits Pekinā bija plānots, lai atzīmētu 50.gadadienu kopš savstarpējo diplomātisko attiecību nodibināšanas, Pekinas un Briseles starpā pastāv nesaskaņas daudzos jautājumos.

ES ir skaidri norādījusi, ka pastāv dziļas domstarpības tirdzniecībā, pastāvot bažām, ka lētās, subsidētās Ķīnas preces varētu pārņemt Eiropas tirgu. Briseli neapmierina arī Pekinas faktiskais atbalsts Krievijas agresijai pret Ukrainu.

Brisele norāda, ka Ķīnas padziļinātās politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā faktiski ir atbalsts diktatora Vladimira Putina režīmam, jo palīdz tam izturēt plašās Rietumvalstu sankcijas.

Noslēdzot samitu, Leiena preses konferencē norādīja, ka Pekinas sakari ar Krieviju tagad kļuvuši par noteicošais faktoru Briseles attiecībās ar Ķīnu.

Viņa pauda cerību, ka Ķīna ņems vērā ES bažas un izmantos savu ietekmi, lai panāktu Krievijas piekrišanu uguns pārtraukšanai un sēstos pie sarunu galda.

Leiena piebilda, ka bloks ir vienojies ar Pekinu par uzlabotu mehānismu Ķīnas retzemju minerālu eksportam, kas ir vēl viens būtisks strīdus punkts savstarpējās attiecībās.

Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kurš arī piedalījās samitā, norādīja, ka ES amatpersonas paudušas ķīniešu kolēģiem bažas par cilvēktiesību situāciju Ķīnā.