Nesen Augšdaugavas novadā kādai mājai mainīti fasādes dēļi, zem kuriem atklāta plaša sikspārņu aukļkolonija jeb vairākas sikspārņu mammas ar vairākiem desmitiem mazuļu.

Iecerētie būvdarbi netika pārtraukti, sikspārņi patvaļīgi tika noņemti no ēkas sienas un turēti nepiemērotos apstākļos, radot risku mazuļu bojāejai.

Tādēļ ir sākts administratīvā pārkāpuma process par sikspārņu kolonijas traucēšanu, dzīvotnes izpostīšanu un dzīvnieku iegūšanu bez noteiktās atļaujas, kas var rezultēties pat ar 700 eiro naudas sodu, skaidro Reinika.

Sekojot sikspārņu pētnieku ieteikumiem, DAP eksperte sikspārņus pārvietoja uz dzīvotnei piemērotu vietu – vecu parku ar senām ēkām novada teritorijā.

Sikspārņi krēslas laikā kastēs tika uzcelti koku lapotnēs, dodot mātēm ar mazuļiem iespēju atrast jaunas mājas vecu koku dobumos. Pateicoties savlaicīgai rīcībai, gandrīz visi kolonijas sikspārņi tika izglābti.

DAP atgādina, ka patlaban dabā savvaļas dzīvnieki audzina mazuļus, tostarp arī sikspārņi, kas bieži vien dzīvo apdzīvotu vai pamestu ēku jumtu korēs un zem ēku apšuvuma.

DAP uzsver, ka Latvijā visas 16 dzīvojošās sikspārņu sugas ir īpaši aizsargājamas. Sikspārņi ir aktīvi tumšajā periodā, tāpēc to klātbūtni nevar manīt.

Taču situācijās, ja vasarā ēkām tiek veikti būvdarbi, mainīts jumts vai fasāde, zem kuriem mīt pieauguši vai vēl nepieauguši sikspārņi, būvdarbi uz laiku ir jāpārtrauc, jāļauj sikspārņu mazuļiem pieaugt un pamest esošo koloniju jeb atrast sev citas mājas, aicina DAP.

Apzināta sikspārņu traucēšana to vairošanās un mazuļu audzināšanas periodā, arī to ķeršana, ir aizliegta saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Sikspārņiem no maija beigām līdz augusta vidum ir nelidojoši mazuļi. Šajā laikā veikts remonts, piemēram, jumta maiņa, var izraisīt visu mazuļu bojāeju un kolonijas iziršanu. Tādēļ par būvdarbu laikā konstatētām sikspārņu kolonijām ir jāziņo DAP.

DAP dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode ēku pārbūvi vai atjaunošanu iesaka ieplānot agri pavasarī vai pēc augusta vidus. Augusta otrajā pusē sikspārņu jaunā paaudze būs pieaugusi un, pat iztraucēta, varēs patstāvīgi izdzīvot un pārcelties uz jaunām mājām.

Apzināti sikspārnis cilvēkam virsū nelido, taču būvdarbu laikā, kur tie pēkšņi tiek iztraucēti un aiztikti ar rokām, sikspārņi pašaizsardzības nolūkā cilvēku var saskrāpēt vai sakost. Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo sikspārņi mēdz pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības, piemēram, trakumsērgu.

Vairāk nekā puse no Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām par savām dzīves vietām vasarā izvēlas cilvēku celtas virszemes ēkas. Sikspārņi nebojā ēkas, ne arī ko grauž, nenes nekādus krājumus vai barību mazuļiem.

Tie izmanto tikai dažādas jau esošas spraugveida slēptuves bēniņos, dubultjumtā, aiz sienu apšuvuma, zem palodzēm, aiz slēģiem un citur, skaidro speciālisti.

Visas Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir cilvēkam nekaitīgas, pārtiek no kukaiņiem un pārsvarā darbojas naktīs. Nakts laikā sikspārņi uzņem barības vielas, kas veido trešdaļu no pašu svara – pat 600 odu laikposmā starp saulrietu un saullēktu, stāsta DAP pārstāvji.