Parasti budžetu groza pavasarī, šogad tas darīts vēlāk, tā izsaucot pilsētas iestāžu un organizāciju, kā arī projektu īstenotāju neapmierinātību un neziņu par to, vai varēs paveikt 2025. gadā ieplānoto.

Piesardzības princips

Piemēram, maijā atklājās, ka nav slēgti līdzfinansējuma līgumi par tradicionālajiem kultūras pasākumiem.

Daži no tiem strauji tuvojās, un nācās veikt iekšējos grozījumus Kultūras pārvaldes budžetā, lai pasākumi varētu notikt paredzētajā laikā.

Netika izsludināts mazo un vidējo komercsabiedrību projektu konkurss (MVK) un daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas līdzfinansējuma konkurss.

Kāpēc, sastādot gada galveno finanšu dokumentu, uzreiz nevar iekļaut visas vajadzības, bet jāgaida uz grozījumiem?

Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs skaidro, ka budžetu var veidot dažādi: “Var prognozēt un tad ļoti, ļoti cerēt, ka izpildīsies. Tādu ceļu iet citas pašvaldības.

Savukārt mēs esam mazliet konservatīvi, plānojam ieņēmumus pēc fakta.

Piemēram, gada sākumā mēs nezinām, vai ienāks SIA “Liepājas enerģija” dividendes un vai būs, ko dalīt. Vadāmies pēc piesardzības principa. Var jau citādi, bet – kā mēs rīkotos brīdī, kad budžets neizpildās?!”

Vēl viens riska faktors – šis ir pašvaldību vēlēšanu gads. “Tad domes politiķiem ir vēlme ielikt [budžetā] kaut kādas lietas, kurām nebūtu seguma,” saka izpilddirektors.

Izskanēja vairāki priekšvēlēšanu solījumi strādāt liepājnieku labā, bet šīm iecerēm arī nepieciešams prāvs finansējums.

Kultūrai un sportam regulāri daļu līdzekļu piešķir grozījumos. Liepājas Leļļu teātra valdes locekle Lelde Vīksna stāsta, ka saskaņā ar deleģēšanas līgumu teātrim jānodrošina četri jauniestudējumi.

“Kad sastāda budžetu, iesniedzam pieprasījumu visiem četriem. Beidzamos gadus ir tā, ka nepiešķir visu summu, bet pēdējam jauniestudējumam piešķir budžeta grozījumos,” viņa norāda.

Ar 64 400 eiro ir pietiekami, lai iestudētu visas četras plānotās izrādes.

Stājoties spēkā jaunajam pašvaldības nolikumam, vēl iztrūkst saistošie noteikumi, kuros pagalmu labiekārtojuma līdzfinansēšana attiecīgi juridiski jānoformulē, stāsta izpilddirektors.

Arī šo jautājumu politiķi nolēma līdz vēlēšanām tālāk nevirzīt. Tagad varētu, tomēr to nedara, jo nauda būtu jāizlieto līdz gada beigām un to vairs nevar pagūt.

Tas būtisku negatīvu ietekmi neatstās, uzskata SIA “Labi nami” vadītājs Mārtiņš Pastors, jo pašvaldība daudzus iepriekšējos gadus ir atbalstījusi dzīvojamo māju īpašnieku iesniegtos projektus un mikrorajonos ir redzami skaisti izveidoti iekšpagalmi.

“To māju īpašnieki, kuriem projekti jau ir izstrādāti, noteikti tos iesniegt varēs realizēt nākamajos gados. Es tiešām gribētu ticēt, ka nākamajos gados finansējums tiks rasts,”

viņš atzīmē.

Par MVK notika diskusija – cik laba līdz šim bijusi atdeve no ieguldītā. Izpilddirekcijai un Attīstības pārvaldei uzdots izstrādāt pavisam jaunu redzējumu, kā uzņēmējus līdzfinansēt.

Viens veids varētu būt iedrošināt komersantus strādāt noteiktās mērķa teritorijās, piemēram, Zivju vai Tirgoņu iela, lai iedzīvinātu cilvēku plūsmu. Visdrīzāk tas būs nākamgad.

Patlaban 100 tūkstoši eiro ir nolikti rezerves fondā.

Krīzē jāattīstās

“Uz šo brīdi budžets izpildās un ar pārpalikumu, tāpēc jau ir, ko grozīt,” stāsta R. Fricbergs. Tomēr ar finansēm jāapietas piesardzīgi. “Aina no valsts puses tiek zīmēta drūmās krāsās,” pauž R. Fricbergs.

Valdībā norāda, ka valsts iestādes jau daudz izdarījušas izdevumu samazināšanā un pašvaldības taču atrodas “vienā laivā”.

Augusta sākumā plānota saruna ar domju priekšsēdētājiem. Jācer, ka pašvaldībām saglabās tādu pašu bāzi – valsts garantēto naudas daudzumu uz iedzīvotāju skaitu, kuru izrēķina no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem.

Jo pašvaldību funkcijas pieaug, jāpalielina minimālā alga, jānodrošina iedzīvotāju līdzdalības budžets utt.

“Man liekas, šajā situācijā jādara viss, kas sekmētu iedzīvotāju iesaisti, uzņēmējdarbību,”

saka R. Fricbergs.

“Tikko bija diskusijas ar Finanšu ministriju par aizdevumiem, dzirdēju – varbūt neņemiet, varbūt nākamgad… Mums ir cits viedoklis, ko ar domes lēmumu realizējām, – ejam pēc kredītiem, jo, tikai attīstoties krīzes situācijā, var labāku nākotni redzēt.”

Liepājas kredītportfelis nav biezs un smags, nav pat puse no pieļaujamā limita. Kāpēc pašvaldība neaizņemas jau saprojektēto grants ielu pārbūvei?

Tā tomēr nav, ka var tik ņemt un dabūt, jo ir valstī noteiktais aizdevumu limits, un R. Fricbergs zina, ka tas strauji izsīkst.

Prioritāri ir Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti, kuriem nav kredītu ierobežojumu. Savukārt pašvaldības brīvi izvēlētām iecerēm pastāv limits – pusotra miljona eiro trim projektiem.

Liepāja jau pusmiljonu iztērējusi krasta aizsargbūnai, teorētiski vēl miljonu varētu ņemt, taču vispirms jāskatās uz “Metalurgu” un topošo dzīvojamo rajonu Dienvidrietumos, kuri ir šai pašā kategorijā, norāda izpilddirektors.

Šogad labs ieņēmumu avots ir dividendes no uzņēmumiem, kur pašvaldībai pieder kapitāla daļas, bet nevar zināt, vai tā būs arī nākamajos gados, pauž R. Fricbergs.

Arī nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs bijusi izdevīga. Tradicionāli pārpildās NĪN ieņēmumu prognozes.

“Ja arī IIN tiks pārpildīts, šogad tas nevarēs tikt izdevumos. Pirmo gadu likumā ielika, ka par to summu varēs nākamgad dzēst kredītu, tas mums būtu atvieglojums,” viņš saka.

Liepājas attīstības potenciāls ir vēl neizsmelts

Intervija ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

– Ko budžeta grozījumi nesīs Liepājai šogad un ilgtermiņā?

– Grozījumi bija vēlu, un daudzi par to ir satraukti. Budžets ir ļoti dārgs lēmums. Bija pazīmes, ka, laižot šo lēmumu pirms vēlēšanām, mēs varētu budžetu izskaistināt politiski skaistām lietām.

Uzskatīju par lietderīgu nevirzīt pirms vēlēšanām grozījumus, lai arī kāds spiediens nāca no nozarēm.

Debatējot un panākot kompromisus starp dažādām politiskajām partijām, visi 15 deputāti par budžeta grozījumiem ir nobalsojuši.

Protams, ir arī zaudējumi, viens no tiem – mikrorajoni. Taču neesam atteikušies no koncepta, ka ieguldām naudu to attīstībā. Secīgi ejam uz jaunu mikrorajonu attīstību, kāds ir Klaipēdas ielas 138 rajons.

Mēs būvējam infrastruktūru, jo divi zemes gabali ir izsolīti un attīstītāji gatavi celt daudzdzīvokļu mājas.

Esam noturējuši kultūrvēsturiskā mantojuma pozīciju, kas ir mana personiskā politiskā prioritāte. Visi pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši finansējumu.

– Kā tika izraudzītas prioritātes, kam atvēlēt līdzekļus?

– Izpilddirekcija, Attīstības pārvalde un Finanšu pārvalde izskata attīstības prioritātes, tad nozares debatē par to, kas ir viņu sāpīgās lietas, un mēs to respektējam.

Nozaru primārās vajadzības tiek saliktas kopā ar attīstības pamatnostādnēm, un tad seko deputātu lēmums.

– Investēt nākotnē vajag, bet daudziem liepājniekiem šodien jādzīvo pie bedrainām grants ielām.

– Ieguldām arī tajās, tikko nodota ekspluatācijā Ploču iela.

Budžeta grozījumos ir virkne projektēšanas darbu, ejam uz priekšu ar grantēto ielu programmu ar apmēram gada nobīdi.

Tas nav saistīts tikai ar budžeta balsojumiem, bet ar to, ka ievelkas tehnisko projektu izstrāde, debates ar Valsts kasi vai Finanšu ministriju par kreditēšanu.

– Jaunās domes pirmajā sēdē kolēģi no Latvijas reģionu apvienības jautāja, vai bērnudārzu pedagogiem atsāks maksāt algu par pilnu likmi, nevis 0,9. Minējāt, ka Budžeta komisija uzreiz lems par budžeta izlietojumu, bet grozījumos šīs pozīcijas nav.

– Esam pārrunājuši ar Izglītības pārvaldi, ka ir jāsagaida ļoti precīzi piedāvājumi no Izglītības un zinātnes ministrijas vai Ministru kabineta, kāds būs algu modelis ne tikai pirmsskolā, kas ir pašvaldības kompetence, bet arī vispārizglītojošās skolās.

Mēs nevaram norobežoties no vispārējās izglītības, bilde ir jāredz kopā.

Vai būs likuma izmaiņas, redzēsim balsojumā par nākamā gada valsts budžetu, un tad varēs pieņemt praktiskus un pārdomātus lēmumus.

– Kādi ir potenciālie avoti, kurus attīstīt, lai gūtu lielākus ieņēmumus un varētu ieguldīt attīstībā?

– Liepājas ekonomika ir ļoti dzīvīga. Ja salīdzina divas izmērā līdzvērtīgas pilsētas Liepāju un Jūrmalu, tad Liepājas ieguldījums valsts ekonomikā ir par kārtu lielāks, bet Jūrmalas turība ir lielāka. Tas ir jautājums par Pierīgas tuvumu.

Liepājas attīstības potenciāls ir vēl neizsmelts, ir daudzas nišas, ko pilnveidot.

Tās ir jaunās zinātnes nākotnei saistībā ar informācijas tehnoloģijām, ar robotizāciju, ar mākslīgā intelekta lietošanu. Mūsu intelektuālais potenciāls šobrīd ir pietiekami konkurētspējīgs, zinātņu līmenis ir labs.

Mums jāuzticas jaunajiem cilvēkiem, kas spēj mainīt pilsētu.

Viedokļi

Kuras vajadzības netika iekļautas?

Jānis Vilnītis, Latvijas reģionu apvienība:

– Pagalmu renovācijas projekti no “Liepājas enerģijas” dividendēm, MVK atbalsta programma, kam nebija skaidri noformulēta mērķa, skolu sporta laukumi, pirmsskolas pedagogu algu atjaunošana uz pilnu likmi, sniega tīrīšana no trotuāra ziemā, kas būtu jādara pašvaldībai, algu celšana teātrī un Sociālajā dienestā, tāpat nav finansējuma Liepājas teātra mazajai zālei un bibliotēkas ēkai.

Vilmārs Vecvagaris, Nacionālā apvienība:

– Būtu nepieciešams civilās aizsardzības vajadzībām, bet šobrīd mums ir vienošanās ar sadarbības partneriem un domes administrāciju, ka liksim nākamā gada budžetā.

Uzziņai

2025. gada budžeta grozījumu izdevumi

Infrastruktūras uzlabošana:

• Raiņa ielas pārbūvei –  657 911 eiro;
• Meldru ielas pārbūvei – 82 426 eiro;
• industriālā parka attīstībai bijušajā “Liepājas metalurgā” – 22 010 eiro;
• teritorijas revitalizācijai Klaipēdas ielā 138 – 169 900 eiro;
• kanalizācijas tīklu izbūvei Ganību un Klaipēdas ielā – 4819 eiro;
• līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanai – 114 055 eiro.

Sociālā joma:

• Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem – 135 194 eiro.

Uzņēmējdarbības un ekonomikas izaugsmes stimulēšana:

• projektam “NVO kapacitātes stiprināšana Liepājā un Klaipēdas reģionā” – 27 000 eiro;
• projektam “Vienota rīcība jauniešu nodarbinātības veicināšanai Liepājā” – 7000 eiro;
• “Lielā Jēkaba” ceremonijas rīkošanai – 25 000 eiro;
• rezerve mazo un vidējo komersantu atbalstam – 100 000 eiro.

Investīcijas izglītībā, kultūrā un sportā:

• Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izdevumiem – 339 005 eiro;
• PII “Kāpēcītis” un J. Čakstes vidusskolas projektēšanai – 62 000 eiro;
• pedagogu apmācībām – 15 000 eiro;
• Rietumkrasta vidusskolas Montesori telpu aprīkošanai – 24 730 eiro;
• 10 pirmsskolas izglītības iestāžu un piecu skolu pagrabu sakārtošanai, patvertņu ierīkošanai un ugunsdrošības nodrošināšanai – 25 131 eiro;
• mācību līdzekļu iegādei – 320 644 eiro;
• Liepājas Leļļu teātra jauniestudējumiem – 14 400 eiro;
• Liepājas muzeja izstādēm – 20 500 eiro;
• kultūras pasākumiem – 217 228 eiro;
• sporta pasākumiem – 578 695 eiro.

Vides aizsardzība:

• aprīkojuma iegādei ūdenstilpju attīrīšanai – 77 500 eiro;
• projektam “Change (k)now” – 10 196 eiro;
• projektam “Ilgtspējīgas un ekoloģiskas vides attīstība Šauļu pilsētas un Liepājas apkaimēs (GREEN)” – 70 000 eiro.

Sabiedrības drošība un civilā aizsardzība:

• projektam “Drošība – apmaiņa un tīklu veidošana ilgtspējīgām pilsētām” – 21 465 eiro;

Digitālie risinājumi:

• projektam “Digitālā jaunatnes centra attīstība” – 72 000 eiro;
• projektam “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” – 15 000 eiro.

Precizētie pašvaldības ieņēmumi

– Azartspēļu nodokļa ieņēmumi palielināti par 27 855 eiro.

– Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi – par 24 050 eiro.

– No valsts budžeta saņemts finansējums mācību līdzekļu iegādei – 320 644 eiro, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai – 258 475 eiro, programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanai – 187 240 eiro, mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu nodrošināšanai – 6528 eiro.

– Transferti no citām pašvaldībām par izglītības iestāžu pakalpojumiem – 282 181 eiro.

– Ieņēmumi no valsts budžeta iestādēm ES līdzfinansētajiem projektiem – 770 887 eiro.

– Pieaugums nenodokļu ieņēmumos: procentu ieņēmumi par depozītiem palielināti par 64 475 eiro, ieņēmumi no īpašuma pārdošanas un iznomāšanas – par 563 144 eiro, ostu pārvalžu iemaksas – par 94 492 eiro.

– Ieņēmumi no dividendēm – 1 303 687 eiro, tostarp no SIA “Liepājas enerģija” 1 284 587 eiro, SIA “Liepājas autostāvvietas” 18 410 eiro, SIA “OC Liepāja” 448 eiro un SIA “Vecliepājas Primārās veselības aprūpes centrs” 242 eiro.

– Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu pieaugums – 429 797 eiro.

– Ziedojumi un dāvinājumi 2025. gadā plānoti 50 603 eiro apmērā.

– Aizdevuma saņemšana – 8 443 711 eiro.

– Aizdevumu atmaksa – 4 901 155 eiro.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Vai Liepāja ir bagāta pilsēta?

Solvita, uzņēmēja:

– Jā! Es pēc sevis spriežu. Un cilvēki laimīgi staigā, priecīgi. Galvenais, ka tūristi ir. Var jau teikt, ka viss slikti. Bet es saku, ka nē. Ja atceros kovidlaikus un tagad, tad man nav slikta, ko teikt.

Inese, skolotāja:

– Liepāja ir bagāta visādā ziņā – ar visu ko. Ar kultūru, ar pludmali. Domāju, ka tas, kas ir, tiek lietderīgi izmantots.

Protams, vienmēr var vēlēties vairāk. Taču domāju, ka nekādas korumpētības šeit noteikti nav, līdzekļus, kas ienāk, izlieto pilsētas labā.

Agra, pensionāre:

– Daļēji. Pietrūkst jauniešu, cilvēku. Un, protams, finanšu par maz. Es tā plus mīnus varu iztikt. Būtu tikai veselība. Mēs taču te esam daudz pensionāru. Arī tagad dodos uz poliklīniku. Tur tās finanses vajag.

Bet globāli jau šķiet, ka esam turīgi.

Ģirts, tētis:

– Neesmu vietējais, no Rīgas reizi gadā braucam atvaļinājumā. Nezinu, vai Liepāja ir bagāta, bet mums šeit patīk. Patīkami šeit atrasties ar bērniem – pludmale, bērnu laukumi, viss, kas vajadzīgs ģimenei. Un miers, klusums.

Liepāja ir skaista. Ja salīdzina ar Rīgu, liekas mazliet sakārtotāka.

Nadežda, pensionāre:

– Ja spriež pēc automašīnām, kas visu laiku stāv pie veikaliem, citiem nav kur piebraukt, tad visdrīzāk sliecos uz to, ka bagāta pilsēta.

Skatos un brīnos, kā cilvēki piepērk pilnus grozus ar precēm. Es tā nevaru, man ir maza pensija, visu pērku nedaudz.