Debess ķermeņa oficiālais nosaukums ir asteroīds “(678676) Liepāja = 2017 UK101”. Liepājas četrsimtgade, Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls pamudināja astronomu izvēlēties vārdu.

“Galvenais – mani aizskāra tas, ka Liepāja ir vieta, kur dzimst vējš, pilsētas himna mani ļoti stimulēja dot šo nosaukumu,” viņš stāsta liepajniekiem.lv.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks debesu Liepāju pirmoreiz ieraudzīja 2017. gada 23. oktobra naktī.

Astronomi novēro to debesu apgabalu, kur sagaida, ka asteroīdi būs pietiekami tuvu Zemei.

Šie debesu ķermeņi ir mazi, līdz ar to spožums mazs, tāpēc asteroīdus var novērot tikai šādā stāvoklī – opozīcijā.

“Ekliptikas zonu, kurā visi debesu ķermeņi griežas ap Sauli, vēro ar maksimālo ekspozīciju. Jātaisa vismaz trīs kadri izvēlētajā virzienā, lai pēc tam varētu saskatīt jaunā objekta kustību.

Uzņēmumos zvaigznes paliks uz vietas, bet kustīgie ķermeņi pārvietosies,”

jaunu objektu atklāšanu skaidro I. Eglītis.

Visas trīs pozīcijas izmēra un datus nosūta uz Mazo planētu centru Smitsona Astrofizikas observatorijā ASV, kur NASA uzdevumā jau no pagājušā gadsimta 30. gadiem tiek savākti pilnīgi visi asteroīdu pozīciju novērojumu dati.

Tur notiek ļoti augstas veiktspējas skaitļošana, dažu sekunžu laikā apskatot visas arhīvā esošās orbītas un salīdzinot ar atsūtītajiem datiem.

Ja objekts neatrodas uz zināmas orbītas, tad tas ir jaunatklāts asteroīds, par kuru publiski paziņo.

Ja ir šāds veiksmes gadījums, tad pārējās observatorijas pieslēdzas un pats atklājējs nākamajās skaidrajās naktīs neguļ un turpina novērot.

“Nepieciešami vismaz divi novērojumi, lai objektu nepazaudētu un varētu atrast nākamās opozīcijas laikā, kad tas atkal būs atgriezies redzamības zonā.

Parasti paiet pieci līdz septiņi gadi, kamēr ir savākts pietiekami daudz novērojumu, lai asteroīda orbīta būtu pilnīgi noteikta jebkuram brīdim plus mīnus simt gadu uz priekšu un atpakaļ.

Asteroīdu josla griežas ap Sauli lēnāk, nekā to dara Zeme, mūsu planēta attālinās, un asteroīds kļūst par vāju, lai to fiksētu teleskopā,” stāsta astronoms.

Asteroīdam “Liepāja” Saules apriņķošanas periods ir vairāki gadi.

Kosmiskā Liepāja, riņķojot pa eliptisku orbītu, no Zemes atrodas no 251 miljona līdz 471 miljonam kilometru tālu.

Novērošanas brīdī asteroīds bija Perseja zvaigznāja dienvidu daļā.

“Liepājas diametrs ir apmēram viens kilometrs.

Nav liels, bet pietiekoši, lai notiktu tas pats, kas notika ar dinozauriem pirms 65 miljoniem gadu, ja tas ietriektos Zemē.

Tomēr jaunatklātajam asteroīdam nav šādu ļaunu nolūku, tas ir galvenās asteroīdu joslas objekts un uzturēsies tur ļoti, ļoti ilgu laiku. Var teikt, ka no mūsu viedokļa Liepāja lidos mūžīgi,” pauž I. Eglītis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.