Darbi nekavējoties jāpārtrauc, un sikspārņi jāatstāj mierā – remontējot īpašumus, cilvēki apdraud mazuļu dzīvību
Vasaras laikā ļaudis mēdz remontēt savus īpašumus un bēniņu stāvos, pagrabos, jumtu korēs vai zem ēku apšuvuma spraugās var gadīties satikties ar sikspārņu kolonijām. Mūspusē šie aizsargājamie zīdītāji sastopami gan laukos, gan pilsētās, atgādina sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons.
liepajniekiem.lv
“Ja gadās tagad un līdz augusta beigām sastapt sikspārņus, jāatceras viens – viņus nedrīkst traucēt. Ja notiek remontdarbi – tie nekavējoties jāpārtrauc un sikspārņi jāatstāj mierā!” viņš uzsver.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādina, ka šobrīd dabā dzīvniekiem un putniem ir mazuļu audzināšanas laiks. Arī sikspārņiem, tādēļ jāļauj mazuļiem pieaugt un atrast sev citas mājas, uzsver pārvaldē.
DAP pārstāve Ilze Reinika pastāsta, ka pirms divām nedēļām Augšdaugavas novadā kādai mājai mainīti fasādes dēļi, zem kuriem atklātas sikspārņu mammas ar vairākiem desmitiem mazuļu.
Iecerētie būvdarbi netika pārtraukti, sikspārņi patvaļīgi tika noņemti no ēkas sienas un turēti nepiemērotos apstākļos, radot risku mazuļu bojāejai.
“Ja lielie sikspārņi tiek iztraucēti, viņi var aizlidot, bet mazuļiem tā ir bojāeja,”
piemetina G. Pētersons.
Cilvēki šo notikumu nofilmējuši un ielikuši publiskai apskatei. Tā vietā, lai darbus pārtrauktu, viņi darījuši pretējo – gājuši darbos uz priekšu, un radušies vēl un vēl mazie zīdītāji.
Uzsākts administratīvā pārkāpuma process par sikspārņu kolonijas traucēšanu, dzīvotnes izpostīšanu un dzīvnieku iegūšanu bez noteiktās atļaujas, par ko var piemērot 700 eiro naudas sodu.
Sekojot sikspārņu pētnieku ieteikumiem, sikspārņus pārvietoja uz dzīvotnei piemērotu vietu – vecu parku ar senām ēkām novada teritorijā.
Pateicoties savlaicīgai rīcībai, gandrīz visi kolonijas sikspārņi tika izglābti.
“Ja, remontējot īpašumu, cilvēks konstatē, ka to par mājvietu mazuļu audzināšanai izvēlējusies sikspārņu kolonija, tūlīt darbi jāpārtrauc –
neko neaiztikt, sikspārņus netraucēt, neķert, un vēlams būtu pēc iespējas ātrāk sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi,
kur izstāstīt par situāciju, kā arī saņemt norādes par tālāko rīcību,” norāda sikspārņu eksperts.
“Ēku pārbūvi vai atjaunošanu rekomendējam ieplānot agri pavasarī vai pēc augusta vidus. Jo augusta otrajā pusē sikspārņu jaunā paaudze būs pieaugusi un pat iztraucēta varēs patstāvīgi izdzīvot un pārcelties uz jaunām mājām,” pauž DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
“Ja sikspārnis būs jūsu mājā, tas nenozīmē, ka arī apkārtējās mājās tie būs. Tas nozīmē, ka sikspārnis izvēlējies jūsu īpašumu par sev ērtu un drošu.
Un ne vienmēr tās ir vecas lauku mājas vai grausti, kā mēdz uzskatīt,”
saka G. Pētersons.
Apzināti sikspārnis cilvēkam virsū nelido, taču būvdarbu laikā, kur tie pēkšņi tiek iztraucēti un aiztikti ar rokām, sikspārņi pašaizsardzības nolūkā cilvēku var saskrāpēt vai sakost.
Šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība, jo sikspārņi mēdz pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības, piemēram, trakumsērgu.
Visas 16 Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir cilvēkam nekaitīgas, pārtiek no kukaiņiem un darbojas krēslas stundās un naktīs.
Nakts laikā sikspārņi uzņem barības vielas, kas veido trešdaļu no pašu svara – pat 600 odu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.