liepajniekiem.lv
Jau trešo gadu darbi notiek saskaņā ar pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu attīstības programmu.
Tā dod iespēju novērst to, kas bijis nesakārtots un neatrisināts, kam vienmēr pietrūcis finansējuma, tomēr ne visām vajadzībām pietiek.
Remonta laikā nākas saspiesties
Portāls viesojās pirmsskolas izglītības iestādē “Zīļuks”. Tur šovasar sakārto gan āra vidi, gan uzlabo telpas bērnu grupās.
Remontdarbi, kas sākti pagājušā gada rudenī, joprojām turpinās, stāsta bērnudārza vadītāja Lāsma Feodosova, priecājoties, ka “sarakstā” nu kārta pienākusi arī “Zīļukam”.
L. Feodosova klāsta, ka pagājušā gada rudenī “Zīļukā” uzsāka labiekārtošanas darbu pirmo kārtu no plānotajām septiņām.
Tā ietvēra ēkas apkārtnes asfaltēšanu, bruģēto celiņu atjaunošanu un drošu piekļuvi rotaļlaukumiem, tostarp atjaunojot kāpnes.
Lielākais uzsvars tika likts uz bērnu drošību un vides pieejamību.
Viens no lielākajiem jaunumiem bērnudārzā ir pacēlāja izbūve.
“Lai gan šobrīd pie mums nav bērnu ar kustību traucējumiem, pacēlājs ir nozīmīgs ieguldījums nākotnei,” uzskata vadītāja.
Viņa atceras, ka viena audzēkņa mamma bijusi ratiņkrēslā, un bija situācijas, kad nācās steigt palīgā, lai sieviete varētu iekļūt ēkā. Tagad būtu daudz vienkāršāk.
Šovasar sākti arī remontdarbi pirmā korpusa sanitārajos mezglos.
“Lai gan projekts nosaukts par vienkāršotu atjaunošanu, realitātē darbi ir apjomīgi – flīzēšana, santehnikas, ventilācijas un elektroinstalācijas nomaiņa.
Telpas un viss, kas bija tajās, savu laiku nokalpojis. Bērni tiešām bija pelnījuši jaunas vannasistabas un tualetes.”
Sanitāro mezglu atjaunošana notiek sešās telpās, un darbi rit aktīvi.
Bērnudārza ikdiena tam jāpielāgo, audzēkņi uzturas tajā ēkas daļā, kur remonta dunas nav. Bet L. Feodosova atzīmē, ka lielu neērtību neesot. Vasarā apmeklētība ir mazāka, grupiņas ir apvienotas.
Vadītāja ir ļoti pateicīga savam kolektīvam un bērnu vecākiem, kuri pielikuši roku, lai uzlabotu vidi iestādē.
“Šovasar pie mums strādāja skolnieces, viņas palīdzēja krāsot, tīrīt un darīt vēl citas lietas. Lieliskas, atsaucīgas meitenes!”
Iepriekšējo gadu laikā ar vecāku un pašvaldības atbalstu izdevies nomainīt gultas, demontēt vecos sienas skapjus, uzstādīt jaunus gaismekļus.
Divās grupās un vienā garderobē pilnībā atjaunotas grīdas, kā arī sakārtoti ieejas lieveņi – flīzes aizstātas ar betona virsmu, kas vairāk piemērota mūsu klimatam. Arī vecie, kaitinošie namruņi nomainīti pret jauniem.
“Kad bija sals, liels mitrums, tie nedarbojās. Vecāki zvanīja, bet signāls nepienāca, un līdz ar to skolotāji nezināja, ka kāds ir jāielaiž,” atminas L. Feodosova.
Būvdarbus pirmsskolas izglītības iestādē veic SIA “Interbūve”, un izmaksas ir vairāk nekā 300 tūkstoši eiro.
Lai gan daudz kas jau paveikts, vajadzību saraksts nebūt nav izsmelts.
“Pārāk ilgs laiks bijis bez uzlabojumiem,”
skaidro L. Feodosova.
“Ko vēl vajadzētu – nojumes. Mums ir daudz lietainu dienu, un ļoti noderētu, kur bērniem paslēpties neliela lietus laikā, neatsakoties no iespējas būt ārā.”
Ļoti tiek gaidīta jauna sporta laukuma izbūve, bet vēl nav zināms, kad tas precīzi notiks. Turklāt laukumam mainīs lokāciju.
“Mums šo teritoriju nākas atdot, tur plāno izbūvēt ielu,” zina stāstīt vadītāja, “tāpēc šeit neko nevarējām plānot.”
“Zīļuku” apmeklē aptuveni 200 audzēkņu vienpadsmit grupās, sākot no divu gadu vecuma un beidzot ar skolas vecuma bērniem, tostarp viena grupa bērniem ar valodas traucējumiem.
Bērni dodas mājās netīri
Ar nepacietību plānoto teritorijas labiekārtošanu gaida arī Liepājas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulespuķe” ar 311 audzēkņiem.
“Saulespuķe” apvieno agrākos bērnudārzus “Sauleszaķis”, “Liesmiņa” un “Margrietiņa”.
Rudenī būtiskas pārmaiņas sāksies tieši bijušajā “Margrietiņas” āra teritorijā, stāsta vadītāja Zane Zālīte-Gailuma.
Iecerēts pilnībā pārveidot četru grupu rotaļu un saimniecības zonu: ieklāt jaunu bruģi, sakārtot iestādes priekšpusi, pārvietot rotaļu elementus un, pats galvenais, izbūvēt jaunu sporta laukumu.
Veidojot iestādes profilu ar nosaukumu “Nāc pie mums – būsi aktīvs!”, jauna sporta laukuma izbūve ir vajadzīga un nozīmīga.
“Kas bērnudārzā uzlabots pēdējā laikā? Esam ieguvuši jaunu žogu ziemeļu pusē, mazos un lielos vārtus. Vienā no laukuma reorganizācijas kārtām plānota arī pagraba nojaukšana, tā vietā veidojot laukumu pirmsskolas svētku svinēšanai āra vidē.
Noteikti atstāsim mūsu eglīti, kas tur iestādīta ar īpašu mērķi un katru gadu tiek dekorēta ar bērnu gatavotiem rotājumiem.
Pagrabs bija izmantots laikā, kad iestādei bija “sava ēdināšana”, ēdiens aizvien tiek gatavots uz vietas, bet to dara firma,” skaidro vadītāja.
Viņa uzsver, ka sporta laukuma izbūve ir ļoti gaidīts notikums: “Mūsu bērnudārzā būtisks uzsvars ir uz došanos un mācīšanos dabā, kustību, aktīvu dzīvesveidu mazam un lielam. Tāpēc jaunais laukums ar atbilstošu segumu mums ir īpaši nozīmīgs.
Tas būs pielāgots dažādiem sporta veidiem – florbolam, futbolam, basketbolam. Katru mācību gada mēnesi mums tiek aktualizēts savs sporta veids, kam veltām uzmanību. Bērni dodas uz nodarbībām ārpus iestādes, pie mums nāk treneri.
Tagad būs iespēja daudz apgūt arī tepat – savā laukumā.”
Sporta laukumu izmantos visu trīs “Saulespuķes” korpusu bērni – gan bijušās “Liesmiņas”, gan “Sauleszaķa” ēkās esošie audzēkņi.
“Laukums būs plašs. Daļa rotaļu iekārtu tiks pārnestas, saglabājot arī mūsu vecāku veidotās palešu mājiņas, līdzsvara taku un bērnu virtuvīti. Bet būs arī jaunas lietas – baskāju taka, trīs jaunas smilšu kastes, līdzsvara baļķi un dažas sporta ierīces,” stāsta vadītāja.
“Vecās, nolietotās un bērniem nedrošās konstrukcijas, tostarp smilšu kastes ar betona malām, tiks demontētas.
Kopīgi veidojam bērniem darboties motivējošu, drošu un sakoptu vidi.”
Viens no iemesliem, kāpēc laukums tik ļoti nepieciešams, ir vides kvalitāte: “Šeit vasarā ik uz soļa paceļas putekļi. Bērni dodas mājās nosmērējušies, netīri. Vecāki gan labsirdīgi saka – ja bērns ir putekļains, tad diena bērnudārzā bijusi laba. Bet mums gribas nodrošināt sakārtotāku vidi, kur bērni var mūsdienīgi, droši un veselīgi attīstīties,” uzsver Z. Zālīte-Gailuma.
Viņa piebilst, ka sakārtota vide ir ļoti nepieciešama pirmsskolas izglītības programmas apguvē, jo paredz mācīšanos ārā: “Bērniem ir jāapgūst daudz un dažādas prasmes, un sakārtota āra vide ir būtiska.
Protams, ir lietas, ko varam mēs paši, skolotāji mācību procesam pieiet radoši un strādā, bet tas, ka ir atbalsts no pilsētas, tas ir ļoti nozīmīgi.
Jūtos, ka pašvaldība mūs uzklausa. Protams, viss nenotiek vienā dienā, bet esam pateicīgi par to, kas top.”
Vadītāja atklāj arī savu ideju: “Es vēlētos, lai mums būtu āra skatuve, kuru iespējams apskaņot. Tā būtu vieta, kur bērni var mācīties uzstāties, spēlēt teātri, uzrunāt pārējos. Tā būtu lieliska iespēja attīstīt dažādas prasmes un pašapziņu.
Un – dabas klase! Šobrīd katrā korpusā darbojas sava dabas klasīte bez jumta, bet mērķtiecīgi veidota dabas zona – klase vienā daļā ar jumtu – ļautu bērniem praktiski darboties laukā: pētīt, sēt un apkopt dobītes, iepazīt dabu tuvplānā, eksperimentēt.
Lai gan to visu jau darām arī tagad un, protams, izmantojam Zirgu salas Dabas māju, bet kaut kas līdzīgs savā teritorijā arī būtu lieliski.”
Vecāki – stiprais plecs
Tā kā pilnīgi visas vajadzības pašvaldība apmierināt nevar, vecāki nereti nāk palīgā gan ar roku darbu, gan finanšu līdzekļiem.
Pavasarī var novērot talkas, kuru laikā bērnudārzā sakārto ārtelpu, tai skaitā krāso zemē ieraktās automašīnu riepas. Tās nomainīt pret ko citu nav iespēju.
Ir gadījumi, ka rosība notiek arī iekštelpās, noorganizējot pat telpu kosmētisko remontu.
Ikgadējās anketās vecāku izteiktajā vērtējumā bieži vien pirmais, kas tiek minēts, ir rotaļlaukumi, ko būtu nepieciešams uzlabot. Arī “Zīļukā”.
Vecāki saredz lielu nepieciešamību pēc pārmaiņām, apliecina L. Feodosova.
Jaunu rotaļu konstrukciju uzstādīšanu savā budžetā būtu jāparedz bērnudārzam, jo pašvaldības izstrādātajā pirmsskolas izglītības iestāžu attīstības programmas primārais mērķis ir bērnu drošība un viss, kas ar to saistīts – elektroinstalācija, sanitāro mezglu sistēmu atjaunošana, vides pielāgošana, jumtu pārbūves utt.
“Bet arvien ir steidzamāki darbi risināmi,”
atzīst L. Feodosova.
Viņa novērojusi, ka sabiedrībā nereti ir ilūzijas par lielām konstrukcijām, līdzīgi, kādas izvietotas rotaļlaukumos, kas izvietoti pilsētā.
“Bet rotaļlaukums nav atkarīgs tikai no izmēra – būtiskākais ir, lai bērni var praktiski darboties, attīstīt prasmes un darboties radoši,” domā L. Feodosova.
Vecāki ir svarīgs balsts, apliecina “Saulespuķes” vadītāja Z. Zālīte-Gailuma, ņemot vērā reālo situāciju.
“Viņi ir arī mūsu stiprais plecs. Mēs cieši sadarbojamies, lai bērniem vienmēr būtu interesanti.
Piemēram, bērnu virtuvīte, palešu mājiņas un līdzsvara taka ir vecāku rokām darinātas.”
“Pašvaldība ļoti augstu novērtē vecāku iniciatīvu un līdzdalību pirmsskolas izglītības iestāžu vides uzlabošanā,” saka Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības iestāžu speciāliste Anete Liepiņa, zinot bērnu vecāku iesaisti.
Šāda sadarbība starp vecākiem, iestāžu darbiniekiem un pašvaldību veicinot kopības sajūtu un uzlabo vidi, kurā bērni ikdienā uzturas, spriež A. Liepiņa.
Savukārt attiecībā uz izstrādāto attīstības programmu, kuras ietvarā 19 bērnudārziem jāpiedzīvo pārmaiņas infrastruktūrā, – viss norit pēc plāna.
Jāteic, ka ir bērnudārzi, kuri vēl tikai gaida reālus remontdarbus, piemēram, “Saulīte”, “Pūcīte”.
“2025. gadā ir sanitāro mezglu un trauku mazgātavu atjaunošana, teritorijas labiekārtošana – sporta laukuma izbūve, gumijas seguma ieklāšana, laukumu bruģēšana un asfaltēšana,” aktivitātes dažādos bērnudārzos uzskaita A. Liepiņa.
Tā kā objektu izmaksas bija aprēķinātas pēc darbu izmaksām tajā brīdī, katru gadu tiek veikti labojumi uz projektu tāmju pamata. Bet līguma summa – pēc iepirkuma procedūras.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
