Saskaņā ar svētdien publicētajiem “Ipsos-BVA” aptaujas rezultātiem 2027. gada 18. aprīlī pirmajā kārtā Lepēna varētu iegūt trešdaļu balsu.

Saskaņā ar laikrakstā “Le Monde” publicētajiem plašās aptaujas rezultātiem bijušais premjerministrs Eduārs Filips otrajā kārtā, kas paredzēta 2. maijā, sacentīsies ar Lepēnu, taču tikai tad, ja viņa konkurents no tās pašas politiskās nometnes Gabriels Atāls atsauks savu kandidatūru.

Taču, ja viņi abi turpinās vēlēšanu cīņu, palielināsies kreiso līdera Žana Lika Melanšona izredzes iekļūt otrajā vēlēšanu kārtā.

Aptaujā secināts, ka ļoti daudz vēlētāju ir negatīvi noskaņoti un bažījas par valsts finansēm un dzīves dārdzību.

Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka situācija valstī drīz pasliktināsies, salīdzinot ar 45%, kuri tā domāja pirms pēdējām prezidenta vēlēšanām 2022. gadā, kurās Emanuels Makrons tika pārvēlēts prezidenta amatā.

“Vēl nekad pieprasījums pēc radikālisma un pārmaiņām nav bijis tik spēcīgs,”

norādīja “Ipsos-BVA” pārstāvis.

Septiņi no desmit francūžiem cer, ka nākamā gada prezidenta vēlēšanas valstī radīs “reālas sociālas un politiskas pārmaiņas”, salīdzinot ar 51% pirms pieciem gadiem.

Taču, kā norādīja “Ipsos-BVA” pārstāvis, “pat ja populistiskā kultūra arvien vairāk izplatās valstī, pagrieziena punkts vēl nešķiet neizbēgams”, lai gan tā “spiež tradicionālos kandidātus ierosināt radikālus pasākumus, ja tie nevēlas tikt atstumti malā”.

Lepēnai, kura jau trīs reizes kandidējusi uz Francijas prezidenta amatu, 2027. gadā gaidāmās vēlēšanas tiek uzskatītas par viņas labāko – un, iespējams, pēdējo – iespēju iegūt valsts augstāko amatu.

Lepēna kandidē vēlēšanās, neskatoties uz to, ka atzīta par vainīgu viltus darbavietu uzturēšanā Eiropas Parlamentā (EP), un apelācijas tiesa viņai jūlijā piesprieda gadu ilgu mājas arestu.