liepajniekiem.lv
Neaizstājami palīgi
Saimnieki viesiem piedāvāja dārzeņu siera zupu un auksto kefīra zupu, bet pamatēdienā – bukstiņbiezputru ar speķa mērci saldajā krējumā un grilētus dārzeņus ar ceptām desiņām.
Deserts bija uzputenis ar pienu un plānās pankūkas ar saldējumu.
“Pieprasītākā ir bukstiņbiezputra, un daudzi ēd arī pankūkas, kas vairāk garšo bērniem,”
pastāstīja Beķeru-Brīvkalnu vecākais dēls Kārlis, kas bija galvenais pavārs un tēta izdomātās ēdienkartes īstenotājs.
Kārlis ir ar pieredzi šajā darbā – viņš strādā kafejnīcā “Darbnīca” par pavāru un vārījis ēst arī ģimenē.
“Domājām, ka pirmā diena būs tāda iesildīšanās otrajai dienai, kad atbrauks vairāk cilvēku, bet pirmajā bija vairāk apmeklētāju, nekā iepriekš domājām,”
Kārlis atzina, ka iešūpoties nesanāca, jo līdz ar pirmajiem atbraucējiem jau bija jāstrādā ar pilnu jaudu.
Otrajā dienā, kas izrādījās klusāka, viņam virtuvē palīdzēja draudzene Karīna.
Savukārt pankūku meistars bija ģimenes draugs Mārcis Millers, tās cepa tikai viņš.
Kad jautājām par recepti, neatklāja pagatavošanas knifiņu, bet uzsvēra, ka pats galvenais, lai būtu māju olas, kas esot labākās mīklas saturētājas. Un klāt jābūt aveņu ievārījumam.
Mājas kafejnīcā palīdzēja arī Mārča sieva Madara, kas apkalpoja pie galdiņiem.
“Visi atbrauc ar pozitīvu domāšanu, ka būs kas interesants un neredzēts. Citi – atpūsties, citi – kopā ar bērniem,”
sieviete izteicās par apmeklētājiem.
“Šie palīgi strādā riktīgi labi,” smaidīja Juris Beķeris-Brīvkalns, kura ziņā bija viesmīlība, – saimnieks izgāja atbraucējiem pretim, pārmija kādu vārdu pie galdiņiem, palīdzēja apkalpošanā.
Viesus sagaidot, arī namamātei bija darba pilnas rokas.
Visiem pa vidu vēl divi līdzētāji – Milleru bērni Marsels un Melānija. Abi mazie gidi aizveda uz kūtiņu pie vistām, parādīja mājputnu barotavu, dzirdinātavu, un Marsels nodemonstrēja, ka vistas ļaujas paņemt rokās.
Gan kafejnīcas saime, gan vide radīja izjūtas, no kurām negribas šķirties, atzina Kaspars, kas “Rijniekos” ieradās pirmo reizi.
“Vieta vien jau daudz ko dod – daba visapkārt, mierīga noskaņa, ir, kur pastaigāties un ko apskatīt. Un vēl garšīgs ēdiens par adekvātu cenu un laipna apkalpošana,” vērtēja apmeklētājs.
Par pankūku ar šokolādes saldējuma bumbu un ievārījumu viņš teica: brīnišķīga!
Vieta ģimenēm
“Rijnieki” atrodas netālu no Rudes un ir sena atpūtas vieta, ko izveidoja bijušā Liepājas sērkociņu fabrika “Baltija”.
Uzņēmuma komercdirektors Imants Vismins ir piedalījies pirts un viesu mājas būvēšanā, bet šoreiz viņš kopā ar dzīvesbiedri Andru aizbrauca vietu apskatīt “Mājas kafejnīcu dienās”.
Atveda fotogrāfijas, kurās iemūžināta ēku celtniecība, lai parādītu tagadējiem saimniekiem.
“Nu uzzināsiet interesantu stāstu,” J. Beķeris-Brīvkalns teica portālam, iepazīstinot ar I. Visminu un atklājot, ka pāris iepazinās “Rijniekos” svinētās kāzās.
“Tas bija pirms vairāk nekā 40 gadiem. Precējās mana attāla radiniece ar Imanta šoferi, un tā mēs šeit satikāmies,”
A. Vismina padalījās atmiņās.
Savukārt komercdirektors atcerējās citus notikumus: “Padomju Savienībā bija korupcija, ko sauca par blatu. Un, lai kaut ko dabūtu, vajadzēja dzert šņabi ar tiem, ar kuru palīdzību varēja sagādāt vajadzīgo.
Mēs no Maskavas un Rīgas vedām ministrus un viņu vietniekus uz šejieni atpūsties. Sākumā jau ēkas nebija. No vietējā kolhoza dabūjām vietu, tad sākām pamazām būvēt. Pirti uzcēlām diezgan ātri, māju – vēlāk.”
Beķeri-Brīvkalni šo īpašumu iegādājās pirms desmit gadiem un izveidojuši tur ģimenes atpūtas centru “The Cave”.
Ģimene ir liepājnieki, bet vīrs diendienā brauc uz “Rijniekiem”, kur strādā savā podnieka darbnīcā un arī atpūtas mājā.
“Te jau darba netrūkst nekad. Kāds man pat teica, ka tas ir mūža garumā, bet es ceru, ka pabeigsim agrāk,”
viņš iesmējās.
“Pēc izglītības abi ar sievu esam mākslas pedagogi. Mums ir SIA “Stipra ģimene”, un īpašumu nopirkām, lai ierīkotu vietu, kur ģimenes var atbraukt atpūsties un izglītoties semināros, ko rīkojam mēs ar sievu.
Uz šejieni brauc arī ārzemnieki, kuriem patīk mūsu ideja un kuri iemīlējuši šo vietu, tad viņi palīdz mums atjaunot.”
Būvniecības ideju esot daudz, bijis tikai tikpat naudas. “Parādu mums nav – nopirkām, naudu neaizņemoties, un ieguldām līdzekļus, ko iegūstam pasākumos un cilvēku ziedojumos,” atklāja J. Beķeris-Brīvkalns.
“Mums jau ir teikts: “Ko jūs mokāties? Paņemiet pusmiljonu, uztaisiet, ko vajag, un sāciet pelnīt!” Bet mums nav domas šo izveidot par komercvietu, te cilvēkiem jābrauc atpūsties un piedzīvot.
Mēs neesam biznesmeņi, bet mākslinieki, un jūtamies labi, ka mums nav parādu. Tādēļ ir savs smagums, bet noteicošā tomēr ir brīvība.”
Par mājas kafejnīcu viņš teica, ka bija patīkami dzirdēt labas atsauksmes, bet vērtīgākais bijis redzēt, ka vieta var kalpot un iepriecināt cilvēkus.
“Interesanti, ka atbrauca arī tādi, kuri šeit jau bija bijuši, un ir patīkami apzināties, ka mēs stāstu par šo vietu turpinām. Ar dažiem apmeklētājiem jau veidojas nākotnes pasākumi vai idejas.”
Ģimene nākamgad atkal pieteikšoties “Mājas kafejnīcu dienām”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
