Tramps paziņoja, ka Armēnija un Azerbaidžāna ir apņēmušās ievērot ilgstošu mieru pēc gadu desmitiem ilga bruņota konflikta.

Pašinjans un Alijevs sacīja, ka Tramps par saviem starpniecības centieniem būtu pelnījis Nobela Miera prēmiju.

Armēnija un Azerbaidžāna “apņemas uz visiem laikiem izbeigt visas kaujas, atklāt tirdzniecību, ceļošanu un diplomātiskās attiecības, un ievērot viena otras suverenitāti un teritoriālo integritāti,” sacīja Trams parakstīšanas pasākumā.

Parakstītā dokumenta būtība un saistošais raksturs tomēr nebija pilnīgi skaidri. Alijevs raksturoja šo kopīgo deklarāciju kā pirmo soli uz miera līgumu.

Tramps sacīja, ka Pašinjanam un Alijevam vajadzētu būt “lieliskām attiecībām”. “Bet, ja būs konflikts (..) viņi piezvanīs man un mēs to nokārtosim,” viņš piebilda.

Armēnija un Azerbaidžāna martā vienojās par visaptveroša miera līguma tekstu, taču Baku kopš tā laika ir izvirzījusi virkni prasību, arī par grozījumiem Armēnijas konstitūcijā un atteikšanos no teritoriālajām pretenzijām uz Karabahu, pirms tā parakstītu šo dokumentu.

Jūlija sākumā Pašinjans un Alijevs tikās Apvienotajos Arābu Emirātos, taču izrāvienu panākt neizdevās.

Armēnijas un Azerbaidžānas līderi pirms kopīgās deklarācijas parakstīšanas sarokojās.

Alijevs atzinīgi novērtēja “vēsturisko parakstu” starp abām “valstīm, kas vairāk nekā trīs gadu desmitus bija karastāvoklī”. “Mēs šodien nodibinām mieru Kaukāzā,” viņš piebilda.

Alijevs arī piedāvāja nosūtīt viņa un Pašinjana kopīgu ieteikumu Nobela komitejai, iesakot piešķirt Nobela Miera prēmiju Trampam. “Kurš, ja ne prezidents Tramps, ir pelnījis Nobela Miera prēmiju?” jautāja Alijevs.

Alijevs arī pateicās Trampam par ierobežojumu atcelšanu ASV militārajā sadarbībā ar Azerbaidžānu, par ko tika paziņots piektdien.

Pašinjans sacīja, ka “lūzums” nebūtu bijis iespējams bez “miera nesēja” Trampa, un piebilda, ka ASV prezidents ir pelnījis Nobela Miera prēmiju.

Vienošanās arī ietver tranzīta koridora izveidošanu caur Armēniju, kas savienos Azerbaidžānu ar tai piederošo Nahičevānas eksklāvu. ASV būs tiesības attīstīt šo koridoru, kas nodēvēts par “Trampa maršrutu starptautiskajam mieram un labklājībai” (TRIPP).

Atbildot uz jautājumu, ko Armēnija iegūst no piektdien parakstītās vienošanās, Baltā nama amatpersona sacīja, ka tas ir “milzīgs stratēģisks ekonomiskais partneris, varbūt vismilzīgākais un stratēģiskākais pasaules vēsturē: Amerikas Savienotās Valstis”.

“Te zaudētāji ir Ķīna, Krievija un Irāna,” sacīja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.