Dunalkas sēklkopības saimniecībā “Krastmaļi” pirmos sāka kult ziemas kviešus, nākamie rindā – ziemas vīķi.

Saimniecības īpašnieks Mārtiņš Flaksis pastāsta, ka par labības kvalitāti un iekūlumu pirmajās dienās vēl nevarot spriest, turklāt viņš prognozes neizsakot.

Būšot kaut kur pa vidu starp trīs un desmit tonnām no hektāra.

Atbildot uz jautājumu, kāda neražas dēļ varētu būt situācija graudu tirgū un kāds – gads lauksaimniekiem, M. Flaksis saka:

“Lopkopjiem, domāju, nebūs grūts gads, jo graudu tirgus ir pakļauts globālām tendencēm un cena šobrīd nav superaugsta, tā ka būs daudz lopbarības.

Graudaudzētājiem – kā nu kuram, kāda saimniecībā ekonomika, kas izdodas, kas ne.”

“Krastmaļos” kuļ pļavas auzeni, sarkano auzeni, pļavas timotiņu, inkarnāta āboliņu, balto āboliņu.

Zālāju sēklas šogad dodot dažādu ražu – ir kultūras, kas augušas labi, ir, kas pievīlušas. Esot grūti pateikt, kas pie vainas, bet zemnieks pieļauj, ka var būt ietekmējuši arī laikapstākļi.

Sēklas vēl jātīra, un tad būs redzams galarezultāts.

Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Sietiņi” īpašnieks Mareks Zukulis sācis kult kviešus.

“Pagaidām birums labs, ja tikai tiks graudiem klāt,” tā sakot, viņš domā laikapstākļus; ja līs, tad nekuls. Par labības kvalitāti vēl esot grūti spriest, arī tā atkarīga no laika.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.