Viņš atstāja paša izraisītā negadījuma vietu, bet policija vīrieti noskaidroja un atrada 2,54 promiļu reibumā. Ja dzērājšoferis tiktu šādā stāvoklī pieķerts vadām auto, tiktu sodīts visdrīzāk ar brīvības atņemšanu un arī šķirtos no spēkrata.

Ceļu satiksmes likums noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai likumā noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes.

Motociklu un automobiļu vadītājus, kuri pārkāpj šos noteikumus, gaida bargs sods – no 1200 līdz 2000 eiro un tiesību zaudēšana uz pieciem gadiem. Tas, saprotams, nav nekāds nieks.

Tomēr cilvēks paliek uz brīvām kājām un patur automašīnu, kuru var pārdot, lai nomaksātu lielo sodu.

Ievadā minētais “Peugeot” vadītājs 16. septembra vakarā Krūmu ielā nobrauca no ceļa braucamās daļas un sabojāja ielas labiekārtojumu – uzbrauca krēslam, vairākiem puķu podiem un celmam. Pēc tam viņš aizbēga no notikuma vietas.

Kad policija vadītāju noskaidroja un pārbaudīja, viņa izelpā konstatētas 2,54 promiles alkohola. Turklāt viņam nebija transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.

Policija sāka vairākus administratīvā pārkāpuma procesus, tostarp par alkohola lietošanu pēc avārijas izraisīšanas.

Vai tiešām pa puķpodiem viņš braukāja skaidrā prātā un vēlāk aiz bēdām par to sabojāšanu īsā laika sprīdī piedzērās līdz smagai alkohola reibuma pakāpei, kas organismā izraisa nopietnus fizisko un garīgo funkciju traucējumus?

Vai tomēr sastāstīja likumsargiem pasaciņu, un likuma ietvars neļauj viņiem apgalvot, ka tā nebija?

Par to, lasot par līdzīgiem gadījumiem, aizdomājas daudzi.

“Kurzemes Vārds” jautāja Iekšlietu ministrijai (IeM), vai tā ir apsvērusi izmaiņas likumos, lai izbeigtu šo izsprukšanu no kriminālatbildības un varētu bargāk vērsties pret autovadītājiem, kuri sēžas pie stūres reibumā un atstāj notikuma vietu.

IeM atbildē pateicas par uzmanības pievēršanu iespējamām ļaunprātīgām normatīvo aktu apiešanas situācijām, tomēr norāda, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Ceļu satiksmes likuma vai citu likumu regulējumā būtu konstatējamas nepilnības, ko personas ļaunprātīgi izmantotu, lai izvairītos no viņu saukšanas pie kriminālatbildības par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, un līdz ar to

ministrija šobrīd nav plānojusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā.

Atbilstoši Valsts policijas (VP) pieejamajai statistikai pēdējā laikā un arī pēdējos gados nav raksturīga tendence pieaugt gadījumu skaitam, kad tiek atstāta ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) vieta.

Tādi gadījumi ir fiksēti, bet nav pamata apgalvot, ka visos CSNg vietas atstāšanas gadījumos iemesls šādai rīcībai būtu saistāms ar personas vēlmi izbēgt no tās saukšanas pie kriminālatbildības par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

Kā liecina VP prakse, tad

lielākajā daļā gadījumu CSNg vietu atstājušais transportlīdzekļa vadītājs tiek operatīvi noskaidrots.

Un, ja CSNg rezultātā radītās sekas ir pamats tam, lai ierosinātu kriminālprocesu, tad tiek nozīmēta ekspertīze alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai ar mērķi iegūt pierādījumus, kas norādītu uz iespējamu transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.