Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Tomēr satraukums par Baltijas jūru nemazinās, jo arvien jauni plastmasas atkritumu veidi apdraud visu dzīvo, kamēr nekādi nespējam ievērojami samazināt jau esošos.
Nāvējošās granulas
Jānis atver vienu no piekrastes monitoringa laikā savākto gružu kastītēm, kas paredzētas izpētei un uzskaitei.
Tajā ir gludas plastmasas granulas, kādās pārstrādā PET pudeles. Labs nolūks, tomēr, iespējams, gadījusies kāda pārvadāšanas kļūda, atvēries konteiners vai industriālais maiss.
“Šogad esam sagādājuši sev divus jaunus darbiņus,” viņš stāsta.
“Esam pievērsušies mezoplastmasai, mazajiem plastmasas gabaliņiem, no kuriem var daudz ko pateikt par piesārņojumu. Eiropā no šā gada tie iekļauti vadlīnijās, un tad mēs arī testējam. Tās ir plastmasas vienības izmērā starp jau agrāk uzskaitīto plastmasu no 2,5 cm uz augšu un mikroplastmasu – no 0,5 līdz 2,5 cm. Tas nozīmē visas sabirušās plastmasas vienības, kas jau sākušas sadalīties.
Laboratorijā iespējas noteikt, cik ilgu laiku šī plastmasa pavadījusi jūrā.”
Otrs jaunums ir granulas, kas vairs nav vien skatāmas dokumentālās filmās par dienvidu salām, bet arī kļuvušas aktuālas Baltijas jūrā.
“Tās viegli nonāk barības ķēdēs, zivis un putni pārēdas granulas un ātri iet bojā. Trūkst datu, granulu klātesamība līdz šim nav tikusi reģistrēta un kartēta,” norāda J. Ulme.
Pirms ekspedīcijas viņš domājis, ka jābūt lielai sakritībai, lai granulas iegadītos kaut vai pāris monitoringa laukumos. Taču no nepilniem 40 laukumiem, kas bija apsekoti līdz 9. augustam, granulas bija atrastas septiņos.
“Šis piesārņojums ir krietni plašāks, nekā es domāju. Tāpēc ir sākusies datu apkopošana Eiropas mērogā,
lai savāktu pietiekamu datu bāzi un industrijai vairs nebūtu iespējas izlocīties no jauniem ierobežojumiem vai likumiem,” uzsver ekspedīcijas vadītājs.
“Zināju, ka izsmēķu smiltīs ir daudz, bet pārsteidza plastmasas granulas, kuras atradām arvien vairāk,” saka arī ekspedīcijas dalībniece, fotogrāfe Estere Felicita Žukovska.
Viņa dzīvo Jūrmalā, taču meitenei pārsteidzoša bijusi jūras dažādība Latvijā, piemēram, akmeņainās pludmales, kur kurpe var iekrist ūdenī un tālāk jāiet zeķēs, lai nesalst kājas.
“No piekrastes iešanas vislabāk atmiņā palicis ledusskapis, kurš vienkārši bija pie pašas jūras. Es uztaisīju fotosesiju,”
viņa stāsta.
Rītā, kad sarunājamies, jūrieši ir apskatījuši Liepājas centra pludmali. Karosta, kas allaž iekļūst netīrības topā, vēl priekšā.
“Drausmīgs monitorings bija Karostā,” vēlāk atraksta Jānis. Uzietas simtiem mazo saberzto plastmasu, tuvu Latvijas antirekordam.
Jāizsijā vecie krājumi
J. Ulme atzīst, ka Liepāja ļoti cenšas pludmales tīrības labad. “Smilšu sijāšana noņem milzīgu daļu atkritumu. Uz tā fona, ka tikko bija festivāls, ir labi. Tomēr katru gadu gadās kādas apsaimniekošanas kļūdiņas, un diemžēl datos progress vēl neparādās.
Vēl jau ir vecie uzkrājumi, kurus jaunais sijātājs izņems un padarīs visu tīru. Domāju, kad arī uzlabojumi apsaimniekošanā nostiprināsies, tas lēciens būs uz labo pusi,” viņš prognozē.
Vienreizlietojamā plastmasā, korķīšos, iespējams, arī izsmēķos būs samazinājums. Ir sajūta, ka otro gadu pēc kārtas varam gaidīt lejupejošu līkni.
Nākamgad redzēs, vai tā bija, pateicoties tam, ka cilvēki tika aizbiedēti no pludmales, vai pateicoties tam, ka kaut kas ir mainījies attieksmē un apsaimniekošanā.
Gružu daudzumu dabā mazinājusi depozīta sistēma, nenoņemamie plastmasas korķīši. Ko vēl varam darīt?
“Varētu aizliegt “Cēsu alum” likt alumīnija foliju uz bundžām un cilvēkiem barot bērnus ar “Pik-Nik” individuālā iepakojuma sieriņiem, tad uzreiz par desmit procentiem uzlabotos pludmales tīrība,” populārākos atkritumus uzskaita ekspedīcijas vadītājs.
“Ja nopietni, tad tas, kas arī Liepājas gadījumā, – prevencija.
Un tā ļoti grūti iet – ierobežot pludmales objektos atlikušās plastmasas frakcijas, ieviest pasākumos un pludmales kafejnīcās depozīta glāzes. Par to runā jau gadiem. Ir cerības, ka Liepāja būs pirmā, kas to izdarīs.”
Par Liepājas pašvaldības iecerēto smēķēšanas aizliegumu visā pludmalē J. Ulme saka: “Oficiālajās peldvietās ir aizliegts smēķēt gadu desmitiem, bet nez kāpēc mēs vienmēr Liepājas centra pludmalē pa 400 izsmēķiem atrodam.
Aizliegumam ir jānāk kopā ar kontroli, pretējā gadījumā tas ir ķeksītis.”
Viņaprāt, īpaši marķētas vietas pie izejām, kur atļauts smēķēt, dotu labāku pamatu aizrādīt cilvēkiem.
“Vienu sezonu reizi nedēļā pludmalē būtu jāsarīko reids ar sekām. Tad nākamajā sezonā pārkāpumi notiktu piecreiz mazāk. Jo valodas aizklīst, cilvēks, kurš dabū sodu, pasūdzas vismaz diviem trijiem un ieraksta soctīklos.
Tas arī izmainītu attieksmi. Ja aiz cieņas pret citiem nevar ievērot noteikumus, lai tad ievēro bailēs no maka bojājumiem,” uzskata J. Ulme.
Jūrieši gadu no gada redz netīro piekrasti, vai tas neuzdzen bezcerību? “Man nav nekādu ilūziju par cilvēci. Cilvēki nekad nekļūst labāki, bet es par to sen vairs nebrīnos,” saka bērnudārza audzinātāja Ina Burve, kura iet gar jūru jau astoņus gadus.
“Tie bērni, mazbērni, kas nāk līdzi šeit, tie nebūs tādi, viņi tā nedarīs. Cerības ir uz nākamo paaudzi,”
viņa atzīmē.
“Visiem kopā vajag darboties, lai panāktu rezultātus. Ja ir tie daži, kas nomet, bet pašvaldība neinteresējas, tad nebūs labi rezultāti. Ja interesējas tikai pašvaldība, bet sabiedrība ne, arī nebūs. Jāsaliek visi spēlētāji kopā, lai uzvarētu,” uzskata E. F. Žukovska.
