Kā aģentūru LETA informēja tiesa, policistiem bija celtas apsūdzības saistībā ar viņu rīcību kādā ģimenes konfliktā.

Policisti bija izsaukti uz mājokli, kurā atradās vīrietis, kurš bija izsaucis policiju, viņa sieva, viņas māte un nepilngadīgs bērns.

Nolūkā panākt abu sieviešu izlikšanu no mājokļa bija sākts kriminālprocess par iespējamu nelikumīgu iekļūšanu mājoklī, kura ietvaros abas sievietes aizturēja, turklāt pret vienu no viņām pielietots fizisks spēks un roku dzelži, nodarot vieglus miesas bojājumus.

Vēlāk šo kriminālprocesu izbeidza, secinot, ka noziedzīgs nodarījums tomēr nav noticis.

Gan pirmās – Rīgas rajona -, gan apelācijas instances – Latgales apgabaltiesas – tiesneši nosprieda, ka pierādījumu kopums neapstiprina to, ka policisti būtu tīši izdarījuši dienesta pilnvaru acīmredzamu pārsniegšanu.

Apelācijas instances tiesa bija pieņēmusi arī blakus lēmumu par prokuroru pieļautiem tiesību normu pārkāpumiem kriminālprocesa gaitā.

Senāts atcēla blakus lēmumu, norādot, ka tā saturs ir vispārīgs, nesniedz konkrētu pirmstiesas un tiesas procesā pieļautu pārkāpumu aprakstus un aprobežojas vienīgi ar neapmierinātības izteikšanu par apsūdzības celšanu un apelācijas protesta uzturēšanu.

Senāts noraidīja prokurora kasācijas protestu, secinot, ka tajā nav norādīti ne Krimināllikuma, ne Kriminālprocesa likuma būtiski pārkāpumi, kas noveduši pie nelikumīga vai netaisnīga nolēmuma.

Senāts savā lēmuma pamatojumā uzsvēris, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem nereti jāpieņem lēmumi sarežģītos un emocionāli saspringtos apstākļos, balstoties uz nepilnīgu informāciju un steidzamības kārtā.

Šādos gadījumos vēlāk konstatēta kļūda pati par sevi nav pamats kriminālatbildības, kā visbargākās juridiskās atbildības formas, piemērošanai.