liepajniekiem.lv
“Es to daru nevis naudas, bet aizrautības dēļ. Mani interesē vēsture. Un katrs sīkumiņš, ko izroku, ir daļa no vēstures”, pauž liepājnieks, uzsverot, ka apslēptu mantu meklē tikai un vienīgi likuma robežās, proti, nekādas melnās arheoloģijas!
Pirmais atradums – viens eiro
Šis vaļasprieks Edgaram aizsācies 2019. gadā. “Pirms tam mani ļoti interesēja vēsture un patika pastaigas dabā, un šis hobijs to apvieno. Agri rīti, migla, dūmaka, klusums,” viņš stāsta.
Pirmā detektora iegādei gan vajadzējis ilgi saņemties, jo šīs ierīces nav lētas. Pats pirmais metāla detektors izmaksājis 300 eiro. Daudzi viņam teikuši: nu, kam tev to vajag, raksi tikai sarūsējušas naglas!
“Taču tās ir pilnīgas muļķības. Latvijā ir ļoti bagāta vēsture. Šeit bijuši gan zviedru, gan poļu laiki, Livonijas laiks utt.”
Tiesa gan, pirmais Edgara atradums bijis ļoti mūsdienīgs – viena eiro monēta Liepājas pludmalē. Taču šodien viņa krājumā ir daudz vēsturisku lietu – monētas, rotaspulksteņi, arī atrasto rotaļu mašīnīšu kolekcija.
Daļu no atradumiem viņš atrāda – sens misionāru krustiņš, daudz dažādu gredzenu, sudraba monētas, veca miniatūra sudraba tējkanniņa, iespējams, no bērnu tējas servīzes, cara laika policijas svilpe, PSRS ražots kabatas pulkstenis “Molnija”, sudraba priekšmeti ar iniciāļiem u.c.
Edgars smej, ka viņam nu ir savs personīgais muzejs, jo ar dažādiem atradumiem nokrauti plaukti četros stāvos. Priekšmeti skaitāmi vairākos simtos.
Sākumā šķitis ļoti interesanti atrast padomju laika kapeikas, bet tās var atrast visai bieži, tāpēc liepājniekam lielāku prieku sagādā senākas, piemēram, cara laika monētas.
“Man nav svarīga atraduma mantiskā vērtībā.
Jā, esmu izracis arī zelta gredzenus, pirmo no tiem atradu Pakaviņā, kur suņus tagad peldina, tomēr man tas nav galvenais. Man svarīga ir vēsturiskā vērtība – tādi sīkumi kā seno laiku monētiņas, vecas rotas un citi priekšmeti,” viņš saka, atzīmējot, ka senlietas, kas vecākas par 1700. gadu (ieskaitot) paturēt nedrīkst – tās jānodod muzejam.
Reiz viņš Kuldīgas muzejam nodevis “podziņu ar romiešu motīvu”, taču speciālisti, to rūpīgi izpētot, secinājuši, ka šī senlieta nav piederīga muzejam, līdz ar to Edgars pogu varējis paturēt.
Laika gaitā šis hobijs viņam iepaticies tik ļoti, ka vairs nav bijis žēl tērēt lielāku summu detektora iegādei. Šobrīd liepājnieka uzticamais darbarīks ir detektors “XP Deus 2”, kas esot viens no labākajiem. Pilns komplekts kopā ar austiņām izmaksājis 1450 eiro.
Ar šo ierīci dārgumus var meklēt arī ūdenī, un sīklietas tas var atrast līdz 40 centimetru dziļumā.
Edgars ir administrators feisbuka grupai “Latvijas rakari”, kurā citi dārgumu meklētāji regulāri dalās ar saviem atradumiem. Šajā grupā ir 4000 dalībnieku.
“Kāds šīs grupas dalībnieks izracis arī zelta monētas – Nikolaja II zelta rubļus,”
zina stāstīt Edgars.
Savukārt liepājnieks atradis zobratiņu no šifrējamās mašīnas “Enigma”, ko kāds kolekcionārs no viņa vēlāk atpircis.
Tāpat pie kāda kolekcionāra nonācis Edgara piejūras pļavā atrastais cara laika mežsarga žetons.
Vērtības pēc pludmales ballītes
Zelta podu liepājnieks vēl nav atradis, taču sajūtās bijis tuvu tam, kad pļavā uzgājis apraktas rotaslietas – sairušā maisā bijusi rokassprādze un kaklarota ar dzintara piekariņiem, kā arī sudraba gredzens.
“Šīs lietas bija speciāli apraktas un noslēptas, iespējams, kara laikā pirms okupācijas,” spriež Edgars.
Cilvēki, ieraugot viņu ar metāla detektoru, reaģējot dažādi, citi arī pasmīnot.
“Reiz pēc vētras ar detektoru staigāju pa pludmali, un viens sirmgalvis man teica: “Bombas tu te neatradīsi!” Smaidot atbildēju, ka neviens normāls cilvēks tās arī nemeklē.
Pagāju tālāk un… izraku sudraba gredzenu. Parādīju to viņam, un sirmgalvis bija pārsteigts, ka te tādas lietas var atrast,”
stāsta dārgumu meklētājs.
Apslēpto mantu nedrīkst meklēt svešā zemē bez īpašnieka atļaujas, pilskalnos, parkos, dabas parkos, tostarp rakt nav atļauts Bernātu pludmalē, jo tā ir dabas lieguma zona, uzskaita Edgars.
Viņam ar detektoru vislabāk patīk darboties laukos, kur saimnieki to atļauj darīt pēc labības noņemšana.
“Tieši tur visvairāk senlietu arī var atrast, jo agrāk šajos labības plačos, ko tagad zemnieki ar, bija mājas, kas mūsdienu kartēs vairs neparādās.”
Nejauši atrakt cilvēka pīšļus Edgaram neesot gadījies, par ko viņš saka: “Paldies Dievam, jo neko tādu es arī negribētu atrast. Es arī mežos neroku, jo mani neaizrauj visas tās kara lietas, lādiņi. Tāpēc izvairos no vietām, kur var uzdurties kauliem.”
Jau vairākus gadus Edgars ar detektoru pārstaigā Liepājas pludmali pēc festivāla “Summer sound”, meklējot ballētāju nozaudētās mantas.
Arī šī gada guvumu viņš atrādīja vietnē “TikTok” – monētas, rokassprādzes, ķēdītes, atslēgas, auskarus, mobilo telefonu u.c.
“Četri nozaudēto lietu saimnieki ar mani sazinājās un savas vērtīgās mantas atguva. Viena bija zīmola “Pandora” sudraba rokassprādze ar piekariņiem, kas maksājot ap 500 eiro, tad kāda meitenīte bija ļoti laimīga, atguvusi savu “iPhone”, atdevu saimniecēm arī apzeltītu sprādzīti un sudraba auskaru.”
Liepājnieks pastāsta, ka šogad pēc “Summer sound” monētās kopumā atradis 23 eiro, pērn – 22 eiro, bet vēl pirms gada atradis 50 eiro banknoti.
Viņš gan neesot vienīgais, kas pēc festivāla ar detektoru smiltīs meklē nozaudētās lietas. Tādu esot daudz, turklāt meklētāji darbojas arī naktī.
Vienlaikus dārgumu mednieks palīdz pludmales smiltis atbrīvot no atkritumiem, proti, viņš savāc ne tikai vērtīgas lietas, bet arī elektroniskās cigaretes, šķiltavas, pudeļu korķus un citus gružus, kas nonāk atkritumu konteinerā.
“Tā ka darām arī labu darbu. Tāpat lauku teritorijā godprātīgs racējs neatstās nevajadzīgus dzelžus – tos izcels, nodos metāllūžņos vai nodos kā atkritumus. Arī bedres vienmēr ir jāaizrok, un, ja tiek rakts zālē, tad tas jādara saudzīgi, lai velēnu pēc tam var atlikt atpakaļ.”
Vizītkarte
Edgars Pētersons
- Dārgumu mednieks.
- Fesibuka grupas “Latvijas rakari” administrators.
- Tiktokā ar atradumiem dalās profilā ar segvārdu XPDETECTING.
- Dzimis 1989. gadā Liepājā.
- Mācījies agrākajā Liepājas 8. vidusskolā.
- Precējies, tētis meitai un dēlam.
Uzziņai
Dārgumu meklētāju ekipējums:
- metāla detektors;
- austiņas;
- pinpointers;
- atradumu soma;
- lāpsta (meklēšanai ūdenī speciāla lāpsta).
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
