Apmeklējot Moldovas galvaspilsētu Kišiņevu valsts neatkarības proklamēšanas 34.gadskārtā, triju Eiropas Savienības (ES) valstu līderi apliecināja savu atbalstu Moldovai tās ceļā uz uzņemšanu ES un Krievijas mēģinājumu destabilizēt šo valsti atvairīšanā.

Pēc mēneša paredzētajās Moldovas parlamenta vēlēšanās prokrieviskās partijas cer uzvarēt, lai gāztu prezidentes Maijas Sandu proeiropeisko valdību.

Sandu uzņēma Mercu, Makronu un Tusku sarunās prezidenta pilī Kišiņevā, bet pēc tam viņi piedalījās banketā kādā vīnu darītavā.

Augstie viesi arī uzrunāja tūkstošiem cilvēku Neatkarības dienas svinībās Lielās nacionālās sapulces laukumā Kišiņevā.

Makrons un Tusks uzrunāja pūli rumāņu valodā, kas ir Moldovas oficiālā valoda.

“Durvis uz Eiropas Savienību ir atvērtas. Jūs tiekat sirsnīgi gaidīti Eiropas Savienībā,” pirms tam trešdien sacīja Mercs.

Viņš atzina, ka Moldova ģeogrāfiski un vēsturiski ir Eiropas daļa.

Mercs atzinīgi novērtēja “apņēmīgās un veiksmīgās” reformas, kas līdz šim veiktas Moldovas ceļā uz dalību ES. Makronas mudināja Moldovu turpināt reformas.

“Es redzu, ka Moldovas pilsoņi ir ļoti labi sapratuši to, ka pievienošanās Eiropas Savienībai ir vēsturiska iespēja viņu valsts nākotnei, iespēja labklājībai un drošībai,” sacīja Makrons.

Tusks uzsvēra, ka Moldovas pievienošanās ES ir visas Eiropas interesēs.

“Šajos kopīgajos centienos neviens nevienam citam neizdara pakalpojumu un neizrāda laipnību. Nevar būt drošas ES, drošas Polijas, Francijas un Vācijas bez neatkarīgas Moldovas,” sacīja Tusks.

Līdzīgi kaimiņvalstij Ukrainai Moldova ir ES kandidātvalsts kopš 2022.gada, bet tā vēl arvien ir sašķelta starp proeiropeiskiem un prokrieviskiem spēkiem.

Separātiskajā Piedņestras republikā kopš 20.gadsimta deviņdesmitajiem gadiem atrodas Krievijas karaspēka kontingents.

Mercs apsūdzēja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu hibrīduzbrukumos Moldovai ar mērķi vājināt valsts demokrātiju. “Viņš arī grib dabūt Moldovu atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā,” sacīja Vācijas kanclers.

“Mēs jūs atbalstām jūsu brīvības un suverenitātes saglabāšanā,” sacīja Mercs, vēršoties pie Moldovas valdības.

Sandu trešdien brīdināja, ka Krievija mēģina ietekmēt 28.septembrī paredzētās vēlēšanas ar dezinformācijas kampaņām un apmaksātiem protestiem.

Prezidente sacīja, ka valstij nav nekādas alternatīvas bez Eiropas. Īpaši Krievijas karš pret Ukrainu ir parādījis, ka Eiropa nozīmē brīvību, teica Sandu.

Četras uz Krieviju orientētas opozīcijas partijas ir paziņojušas par vēlēšanu bloka izveidošanu gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Sandu uz ES orientētā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) 2021.gadā nodrošināja 63 no 101 vietas parlamentā. Grūtas ekonomiskās situācijas dēļ valdošā partija tagad var zaudēt vairākumu parlamentā.