Kā paziņojumā medijiem norāda Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tā aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nopietnāk pievērsties valsts izdevumu pārskatīšanai un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai.

Pēc valdību veidojošo partiju neformālajām sarunām šīs nedēļas sākumā ZZS valde šodien apstiprinājusi savas prioritātes 2026. gada valsts budžetam.

Partija uzsver nepieciešamību mazināt valsts tēriņus un birokrātiju, vienlaikus nodrošinot papildu līdzekļus būtiskām sabiedrības vajadzībām.

ZZS atgādina, ka jau iepriekš ir informējusi koalīcijas partnerus par savām budžeta prioritātēm, kurās ietilpst atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem, bāzes pensijas ieviešana senioriem, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas pamatproduktiem, ēdināšanas nozarei un medikamentiem, kā arī atbalsts lauksaimniekiem.

ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs Armands Krauze norāda, ka līdzšinējās diskusijas par nākamā gada budžetu bijušas sarežģītas, taču pauž cerību, ka tās nenonāks strupceļā.

Viņš uzsver, ka pieaugošā dzīves dārdzība prasa izlēmīgus soļus iedzīvotāju atbalstam, vienlaikus neaizmirstot par iekšējās drošības un vietējās ražošanas stiprināšanu.

Politiskais spēks aicina premjeri turpināt darbu pie valsts pārvaldes optimizācijas, kas ļautu samazināt izdevumus un atbrīvot resursus citiem mērķiem.

Komentējot ZZS aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA pauda, ka ZZS “vajadzētu pāriet no vārdiem uz darbiem”.

Jurēvics apgalvoja, ka līdz šim no ZZS nav saņemti konkrēti priekšlikumi par valsts izdevumu samazināšanu.

Viņš skaidro, ka, pretēji publiski paustajai retorikai, ZZS ir iesniegusi vairākus ierosinājumus, kas paredz būtisku izdevumu palielinājumu valsts budžetā, tostarp vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Jurēvics atgādināja, ka valdība, kurā ietilpst arī ZZS, jau ir atbalstījusi pirmo izdevumu pārskatīšanas posmu.

Viņš uzsvēra, ka JV pozīcija šajā jautājumā ir bijusi konsekventa – nākamie soļi budžeta pārskatīšanā ietver ne tikai izdevumu samazināšanu, bet arī plašākas strukturālas reformas.

Kā vienu no būtiskākajām reformām Jurēvics minēja publisko iepirkumu sistēmas pārveidi.

Tāpat valdība virza izdienas pensiju reformu, Valsts ieņēmumu dienesta reformu un citas iniciatīvas, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti.

Jurēvics pauda gandarījumu, ka ZZS “vismaz retorikas līmenī” izrāda gatavību iesniegt priekšlikumus izdevumu samazināšanai, taču uzsvēra, ka šai nostājai būtu jāseko konkrētiem piedāvājumiem.

Viņš norādīja, ka neviena partija koalīcijā viena pati neatbild par budžeta pārskatīšanu – tas ir kopīgs darbs, kurā jau sperts pirmais solis.

Vienlaikus Jurēvics uzsvēra, ka ir pārliecināts, ka diskusiju ceļā ar koalīcijas partneriem tiks panākta vienošanās par nākamā gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam” uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026. gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai.

Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028. gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026. gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā.

Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026. gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Siliņa iepriekš paziņojusi, ka nākamā gada budžetā pieejamie papildu līdzekļi jeb pozitīvā fiskālā telpa 210 miljonu eiro apmērā jāizmanto iepriekš definētajām prioritātēm – drošībai, demogrāfijai, veselībai.

Valdības vadītāja norādījusi, ka prioritāšu saraksts nav mainījies – Latvijai jāvirzās uz aizsardzības izdevumu kāpināšanu līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpat arī atbalsts Ukrainai turpmākajos budžetos paredzēts 0,25% apmērā no IKP.

Tāpat Siliņa uzsvērusi, ka aktuāla prioritāte ir atbalsts ģimenēm ar bērniem un mātes veselība, kā arī kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, īpaši mazajās skolās.