Pēdējo sešu gadu laikā mājsaimniecību tēriņi pārtikai ir kāpuši par 53,5%, atpaliekot no kopējā pārtikas cenu kāpuma par 3,8 procentpunktiem.

Lielāko daļu no pārtikas izdevumiem mājsaimniecības 2025. gadā tērēja gaļai un gaļas produktu izstrādājumiem (17%), pienam, piena produktiem un olām (17%) un graudaugiem un graudaugu produktiem (12,3%).

Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja lielāko daļu no ikdienas tēriņiem, bet mājsaimniecības ar bērniem – mazāko.

Pērn mājsaimniecības, kurās bija vismaz viens vientuļais seniors 65 un vairāk gadu vecumā, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja 30,4% no ikdienas izdevumiem, un senioru mājsaimniecības, kurās visas personas bija vismaz 65 gadu vecumā – 30,1% no ikdienas izdevumiem. Salīdzinoši mazāku daļu pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei no kopējā patēriņa budžeta tērēja pāru ar bērniem mājsaimniecības (20,8%), viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecības (22,1%) un citas mājsaimniecības ar bērniem (23,2%).

Lielāko daļu no ikmēneša pārtikas izdevumiem Latvijas mājsaimniecības tērēja gaļai un gaļas produktiem, kā arī pienam un piena produktiem.

Pērn gaļai un gaļas produktiem mājsaimniecības tērēja 17% no pārtikas izdevumiem jeb 25,72 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā mēnesī un tikpat daudz tērēja pienam, piena produktiem un olām – 17% jeb 25,66 eiro. Tāpat diezgan lielu daļu no pārtikas tēriņiem mājsaimniecības novirzīja graudaugu un graudaugu produktu iegādei – 12,3% jeb 18,51 eiro mēnesī un dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem – 11,7% jeb 17,72 eiro mēnesī.

Lauku mājsaimniecības būtiski vairāk nekā pilsētu mājsaimniecības uzturā patērēja olas – laukos 205 olas, kamēr pilsētās 186 olas uz vienu mājsaimniecības personu gada laikā, kā arī kartupeļus – attiecīgi 48,1 kilogramu un 33,1 kilogramu, pienu – attiecīgi 38,2 litrus un 34,8 litrus, svaigu cūkgaļu – attiecīgi 18,4 kilogramus un 11,1 kilogramu, maizi – attiecīgi 30,4 kilogramus un 25,1 kilogramu, konservētus dārzeņus – attiecīgi 12,1 kilogramu un 8,9 kilogramus, gurķus – attiecīgi 11,2 kilogramus un 9,1 kilogramu un burkānus – attiecīgi 9,2 kilogramus un 6,7 kilogramus. Tāpat lauku mājsaimniecības vairāk patērēja cukuru – attiecīgi 11,3 kilogramus laukos un 7,9 kilogramus pilsētās.

Savukārt pilsētu mājsaimniecības salīdzinoši vairāk patērēja dažādās tirdzniecības vietās nopērkamos pārtikas produktus, tostarp sieru – attiecīgi pilsētās 14,8 kilogramus un laukos 12,3 kilogramus uz vienu mājsaimniecības personu gadā, kefīru un jogurtu – attiecīgi 26,3 litrus un 25,4 litrus, mājputnu gaļu – attiecīgi 11,2 kilogramus un 9,4 kilogramus, gatavos ēdienus – attiecīgi 17,2 kilogramus un 14,2 kilogramus, citrusaugļus – attiecīgi 11,9 kilogramus un 8,3 kilogramus, ābolus – attiecīgi 11,7 kilogramus un 10 kilogramus, banānus – attiecīgi 11 kilogramus un 7,5 kilogramus, kā arī kafiju – attiecīgi 2,9 kilogramus un 2,6 kilogramus.

Pēdējo sešu gadu laikā ir samazinājies vairāku tradicionālo produktu patēriņš. Rēķinot patērētā produkta daudzumu vienai mājsaimniecības personai gada laikā, olu patēriņš samazinājās no 210 olām 2019. gadā līdz 192 olām 2025. gadā, kartupeļu patēriņš – no 47,9 kilogramiem 2019. gadā līdz 37,4 kilogramiem 2025. gadā, piena patēriņš – no 40,7 litriem līdz 35,7 litriem, maizes – no 31,7 kilogramiem līdz 26,6 kilogramiem, svaigas cūkgaļas – no 16,4 kilogramiem līdz 13,2 kilogramiem un zivju (svaigu un kūpinātu) – no 10,3 kilogramiem līdz 7,6 kilogramiem.

Savukārt mājsaimniecības vairāk patērē ūdeni – 2019. gadā 36,5 litrus uz mājsaimniecības personu gada laikā, bet 2025. gadā 57,7 litrus, bezalkoholiskos dzērienus – 15,2 litrus 2019. gadā un 23,8 litrus 2025. gadā, jogurtu un kefīru – 18,2 litrus un 26 litrus, saldējumu – 3,7 litrus un 5,8 litrus, kā arī sieru – 13 kilogramus un 14,1 kilogramu.

Pērn gandrīz četras piektdaļas no kopējiem izdevumiem uzturam mājsaimniecības tērēja pārtikas iegādei veikalos, tirgū vai citās tirdzniecības vietās, to summai sasniedzot 142 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, sabiedriskajai ēdināšanai – 30 eiro mēnesī un 8,5 eiro veidoja pārtikas izdevumi natūrā (naudas izteiksmē novērtētā pārtikas produktu vērtība, kas tika iegūta, izaudzējot piemājas saimniecībā, ogojot, zvejojot, medījot vai bez maksas saņemot no radiem, draugiem vai citiem).