Piecu partiju kreisais bloks izcīnījis nelielu vairākumu – 87 deputātu vietas parlamentā, kurā ir pavisam 169 deputāti. Labējā opozīcija izcīnījusi 82 deputātu vietas.

Premjera Darba partija, kas ir vadošā kreisajā blokā, ir saņēmusi visvairāk balsu – 28,2%.

Otrajā vietā pēc iegūto balsu skaita ir labējo populistu Progresa partija, kas ieguvusi 23,9% balsu – par 12,3 procentpunktiem vairāk nekā parlamenta vēlēšanās 2021.gadā.

Konservatīvā partija, kuru pārstāv bijusī premjerministre Ernas Sūlberga, ir trešajā vietā ar 14,6% balsu.

Vēlētāju aktivitāte bija 78,9%. Vēlēšanu galīgo rezultātu paziņošana ir gaidāma tuvāko dienu laikā.

Ir gaidāms, ka kopš 2021.gada pie varas esošais Stēre turpinās vadīt Darba partijas mazākuma valdību, kuru atbalstīs pārējās četras kreisās partijas.

Vēlēšanu kampaņa Norvēģijā koncentrējās galvenokārt uz iekšpolitiskiem jautājumiem, bet to ietekmēja arī ģeopolitika, tai skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa politika un karš Ukrainā.

Šajās vēlēšanās arī tika pieredzēts rekordliels atbalsta pieaugums pret imigrāciju un establišmentu noskaņotajai Progresa partijai, kas ieguva divreiz vairāk balsu nekā pirms četriem gadiem un kļuva par vadošo opozīcijas spēku.

Konservatīvās partijas vēlēšanu rezultāts bija sliktākais 20 gadu laikā.

“Šonakt mēs svinēsim vislabāko rezultātu mūsu vēsturē, un man ir mērķis, lai tas būtu tikai sākums,” sacīja Progresa partijas līdere Silvi Listhoga.

Viņa apsveica premjeru Stēri ar uzvaru, bet prognozēja, ka nākamie četri gadi būs “grūti tautai un biznesa pasaulei”.

Vēlēšanu kampaņā tika pievērsta uzmanība galvenokārt tādiem jautājumiem kā pirktspēja, veselības aprūpe, nevienlīdzība, sabiedriskie pakalpojumi un nodokļi.

Vairāki desmiti bagātu norvēģu pēdējos gados ir pārcēlušies uz Šveici, lai izvairītos no bagātības nodokļa.

Darba partijai parlamentā būs vajadzīgs Centra partijas, Zaļo, Sociālistisko kreiso un komunistu Sarkanās partijas atbalsts, bet šīm partijām ir atšķirīgi viedokļi vairākos jautājumos.

Darba partija atbalsta naftas ieguves turpināšanu, bet daži tās sabiedrotie vēlas to izbeigt.

Darba partija un Zaļie atbalsta tuvu attiecību saglabāšanu ar Eiropas Savienību (ES), bet pārējās kreisās partijas ir nelokāmi eiroskeptiķi.